Jelgavas pilsētā, Jelgavas un Ozolnieku novados Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā «Algoti pagaidu sabiedriskie darbi» no 2012. gada 1. janvāra līdz šā gada
30. novembrim ik gadus tika izveidotas 188–360 darba vietas. Savukārt dalībnieku skaits projektā pārsniedzis divus tūkstošus, «Ziņām» pastāstīja NVA Jelgavas filiāles vadītāja Andra Dietlava.
«Programma tiem mūsu klientiem, kuriem pastāvīgu darbu atrast neizdevās, bija iespēja vairāku mēnešu garumā strādāt pašvaldības piedāvātajos pagaidu darbos,» atzīst A.Dietlava.
NVA sadarbībā ar pašvaldībām arī no 2015. gada janvāra plāno turpināt aktīvo nodarbinātības pasākumu «Algoti pagaidu sabiedriskie darbi». Turpmāk gan tas netiks īstenots, piesaistot ESF līdzekļus, bet būs valsts finansēts. Pagaidām vēl nav zināms, cik darba vietu Jelgavai būs, bet NVA filiāles vadītāja prognozē, ka arī nākamgad bezdarbnieku darba iemaņu iegūšana un uzturēšana pašvaldību izveidotajās darba vietās, visticamāk, būs gana aktīvs un izmantots pasākums, īpaši to bezdarbnieku vidū, kuriem pašu spēkiem atrast pastāvīgu darbu nepietiek gribasspēka, pietrūkst prasmju, izglītības vai kvalifikācijas vai radušies citi sarežģīti apstākļi, kas kavē integrēties darba tirgū.
Pagastu pārvaldēs vērtē pozitīvi
Kalnciema pagasta pārvaldes vadītāja pienākumu izpildītāja Antra Mogiļevceva skaidro, ka pagastā algotie pagaidu sabiedrisko darbu strādnieki vairāku gadu garumā piedalījās pagasta teritorijas sakopšanā – uzturēja puķu dobes, laistīja, ravēja, kā arī regulāri pļāva zālienus. «Simtlatnieki» rūpējās arī par nevietā augošu niedru un krūmu izkopšanu, trotuāru malu tīrīšanu un lapu grābšanu rudeņos.
«Sniegotajās dienās šie cilvēki ļoti būtiski palīdzēja mazākos darbos, ko nedara lielā tehnika, – tīrīja mazās taciņas un celiņus pagalmos. Un pats svarīgākais – viņi jutās ļoti vajadzīgi,» norāda A.Mogiļevceva.
Savukārt Elejas pagastā īpaši novērtē to, ka tieši ar pagaidu sabiedrisko darbu veicēju palīdzību regulāri tika sakopts Elejas muižas parks un labiekārtota pagasta teritorija. Bet Glūdas pagastā ar šo cilvēku līdzdalību izveidota un katru gadu kopta dabas taka Nākotnē, izzāģēti bīstamie koki pagasta teritorijā, cirsti krūmi ceļmalu grāvjos, sagatavota malka pirtij Nākotnē un Zemgalē, kā arī ikdienā sakoptas ciemu teritorijas un veikti daudzi citi darbi.
Vircavas pagastā pagaidu sabiedrisko darbu strādniekus koordinēja pagasta Saimnieciskās daļas vadītāja Gunta Zajankovska. Viņa skaidro, ka pirmajos gados, kad strādājuši 30–40 cilvēku, bijis grūtāk koordinēt darbus. Šogad pagaidu darbu strādnieki izpļāvuši Beiku ceļmalas un parka lielgrāvi. «Jā, varēja meklēt šķeldotāju un maksāt, un arī viss labi būtu paveikts. Tomēr pašu ļaudis neiet pēc pabalstiem, bet, strādājot tā sauktajos «simtlatniekos», veic šo darbu. Domāju, no tā visi ir ieguvēji,» secina G.Zajankovska.
Attīrīta arī Vircavas upes mala, izveidots «Sapņu dārzs» Vircavas centrā, no krūmiem atbrīvota 0,3 hektāru platība Mazlauku centrā un izveidots sporta laukums. No krūmājiem iztīrīta Kāvužu kapsēta, bet Oglaines centrā izveidots gājēju celiņš.
«Mūsu lielākais lepnuma bija paveiktie remontdarbi bibliotēkā un divās klasēs skolā, kā arī divās telpās sagatavošanas grupiņai bērnudārzā un sporta halles ģērbtuvē. Pavisam nepiemērotā vietā, kur agrāk bija telefonu centrāle, veicām lielu remontu. Celtniecības lietas mācījāmies visi – gan es, gan viņi. Pēc darba programmā vīri aizgāja strādāt celtniecībā. Satiekoties saka atzinīgus vārdus, teic, ja es nepiespiestu, nez vai paši būtu saņēmušies. Katros svētkos šie darbinieki bija pirmie palīgi. Sagatavojām parku Līgosvētkiem, no parkā kritušajiem kokiem salikām lielāko ugunskuru novadā.
Bet pats galvenais – šie ļaudis jutās noderīgi, saprasti un to naudiņu nopelnīja savām rokām. Visi darbi tika veikti sabiedrības labā. Turklāt četrus cilvēkus esam pieņēmuši darbā – apkopējas, sētnieka amatā un vasarā zāles pļaušanai,» projekta pozitīvo devumu novērtē G.Zajankovska.
Veic palīgdarbus pilsētas labiekārtošanā
Jelgavas pašvaldībā NVA norīkotie bezdarbnieki projekta laikā veica dažādus labiekārtošanas palīgdarbus, kas tiek vērtēts kā ieguvums visai pilsētai. Tiesa gan, pašvaldībā sīkāk nekomentē, kādi tieši bija «simtlatnieku» veiktā plusi un mīnusi. Projektā ar NVA norīkotajiem bezdarbniekiem Jelgavā 2012. gadā noslēgti 389, 2013. gadā – 424 un 2014. gadā – 257 līgumi par algotu pagaidu darbu veikšanu.
Ozolniekos interese sarūk
Ozolnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Launerte informē, ka pirmie projekti, kuru laikā bezdarbnieki tika nodarbināti algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos, novadā sākti 2009. gadā. Sākotnējā interese par šiem darbiem bijusi ļoti liela, tomēr ar katru gadu tai esot tendence samazināties. Šogad sadarbībā ar NVA novadā algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos katru mēnesi iesaistīti 17 bezdarbnieki.
Kā atzīst Ozolnieku novada pašvaldības Saimniecības daļas vadītājs Guntis Žeivots, kurš ir atbildīgs par projektu norisi, bezdarbnieku iesaistīšana bijusi ieguldījums apkārtējās vides sakopšanā un uzturēšanā, lai arī nereti bijušas darba disciplīnas problēmas un līgumi lauzti.
Tā kā valstī joprojām ir salīdzinoši augsti bezdarba rādītāji, Ozolnieku novada pašvaldības atbildīgie speciālisti uzskata, ka algotie pagaidu sabiedriskie darbi ir nepieciešams un svarīgs pagaidu atbalsts iedzīvotājiem bez darba. ◆
