Zemgales apgabaltiesa 18. janvārī apmierināja Cenu pagasta Padomes prasību par 45 tūkstošu latu piedziņu no bijušā SIA «Konuss» prezidenta Gunta Svikuļa, tā vismaz juridiski tuvinot simts tūkstošu latu epopejas noslēgumu.
Zemgales apgabaltiesa 18. janvārī apmierināja Cenu pagasta Padomes prasību par 45 tūkstošu latu piedziņu no bijušā SIA «Konuss» prezidenta Gunta Svikuļa, tā vismaz juridiski tuvinot simts tūkstošu latu epopejas noslēgumu.
Pats atbildētājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, bet nodevis tiesai iesniegumu, ka piekrīt lietas izskatīšanai bez viņa klātbūtnes, kā arī norādījis, ka Cenu pagasta Padomes prasībai piekrīt.
Pagasts panāk izlīgumu ar banku
Cenu pagasta civilprasība apgabaltiesā bija iesniegta tāpēc, ka pret Gunti Svikuli ierosinātās krimināllietas izskatīšanas gaitā, kad viņš saņēma kriminālsodu, visās trīs tiesu instancēs pagasta civilprasība tika atzīta par pamatotu, bet netika apmierināta.
Sākumā Cenu pagasta prasība bija par 60167 latu piedziņu. Bet, tā kā pašvaldības pārstāvji pagājušā gada 1. jūlijā ar «Konusa» izsaimniekoto kredītu izsniedzēju Pareksa banku bija noslēguši izlīgumu par regulāru atlikušās summas atmaksu līdz 2003. gada jūlijam, banka atkāpās no prasības atmaksāt soda un nokavējuma naudu, ko 1995. gada 12. jūnijā piesprieda Saimnieciskā tiesa. Pateicoties pagasta aktivitātei, piedzenamās summas apmērs kļuvis vairāk nekā par 15 tūkstošiem latu mazāks.
Līdz tiesas dienai Cenu pagasts Pareksa bankai bija samaksājis jau 36200,03 latu.
Trešās personas aicina uzņemties atbildību
Cenu pagasta Padomes pārstāve Velta Legzdiņa norāda, ka ar krimināllietas materiāliem ir pierādīts, ka SIA «Konuss» aizdevums nonācis tieši Gunta Svikuļa rokās un ar nelieliem izņēmumiem viņš ar to arī rīkojies. Tā kā ar daļu līdzekļu rīkojušies arī bijušie SIA «Konuss» līdzīpašnieki, Georgs Svikulis, kam glabāšanā nodotas SIA «Konuss» mantas 8044 latu vērtībā, un Gunārs Sproģis, kam aizdots par uzņēmuma līdzekļiem pirktais motorzāģis, tiesā bija pieaicināti kā trešās personas.
Georgs Svikulis piekrīt, ka saņēmis visas dokumentos norādītās iekārtas, tomēr uz jautājumu, vai atzīst, ka šajā daļā viņam būtu jāpalīdz dēlam Guntim segt prasības summu, viņš atbild, ka jebkurā brīdī šīs mantas varot atdot atpakaļ.
Šādas rīcības motīvs ir skaidrs: pērnvasar, novērtējot glabāšanā nodotās mantas, tās izrādījušās krietni lietotas un novērtētas tikai par 750 latiem. Piemēram, par 1000 latiem iegādātā podnieka ripa novērtēta par 400 latiem, par 1500 latiem pirktās frites ir vairs tikai 50 latu vērtas, glazūras vērtība no 3000 latiem samazinājusies līdz 150 latiem… Georgs Svikulis atklāti arī saka: glazūru glabāt gadiem ilgi nozīmē to pašu, ko glabāt sviestu. Viņš apgalvo, ka visa manta ir vesela, daļa glabājas viņa īpašumā Ozolniekos un daļa – Cenu pagasta Jaunbērzos, bijušajā «Konusa» atrašanās vietā. Uz jautājumu, kāpēc tad tā pagājušā gada vasarā nav uzrādīta aprakstītājiem, viņš atbild, ka viņam parakstīt iedoti tikai dokumenti.
Georgs Svikulis atsakās atbildēt uz jautājumiem par SIA «Konuss SFS», kam pērn mainīts nosaukums (tagadējais – «Sirmas»), un firmas pamatkapitālā reģistrēto mantu atrašanās vietu. Firmu 1997. gadā dibinājuši Georgs Svikulis un Gunārs Sproģis, 2000. gadā viņus nomainījusi G.Svikuļa meita Irēna un G.Sproģa sieva Maija. Kā firmas juridiskā atrašanās vieta norādīti Cenu pagasta Jaunbērzi. Tās pamatkapitālā iekļautās bumbu dzirnavas, podnieka ripa, vakuumsūknis krimināllietā figurējuši kā Georgam Svikulim glabāšanā nodotas mantas. Civillietā viņš teic, ka pamatkapitālā esot iekļautas citas mantas.
Arī G.Sproģis sākumā apgalvo, ka prasību nenoliedz – motorzāģis viņa rīcībā nonācis, kad radusies saimnieciska vajadzība. Viņš ir gatavs zāģi atdot, tas esot kārtībā, bet diez vai vairs maksājot 229 latus. Tas arī saprotams: kopš 1995. gada lietots motorzāģis vairs nevar maksāt tik, cik jauns. Bet ne jau par to ir runa. G.Sproģis, aizvirzot sarunu uz citu pusi, veiksmīgi izvairās no atbildes par paša dibināto firmu «Konuss SFS» un tās pamatkapitālā ieguldītajām mantām.
Tomēr galu galā Georgs Svikulis un Gunārs Sproģis piekrīt atmaksāt savu daļu.
Izlīguma vietā emociju tirāde
Kad Cenu pagasta pārstāve tūlīt pēc tiesas sēdes pie abām trešajām personām vēršas ar priekšlikumu bez kavēšanās noslēgt izlīgumu, sākas vesela tirāde. Georgs Svikulis teic, ka tiekot jaukts Jelgavas ielas 24. un 22. īpašuma numurs Ozolniekos. Jāpaskaidro, ka vienā apbūves gabalā atrodas tikai nosacīts šķūnītis un lūžņi. Otrajā ir māja un arī skaista keramikas darbnīca. Cenu pagasta pārstāvji pārliecinājušies, ka Georgs Svikulis darbnīcā ir savs cilvēks. Bet sakarība acīmredzot netiks meklēta.
Savukārt Gunārs Sproģis nekautrējas stāstīt, ka viņa vecāki apgrieztos kapā, ja zinātu, kādas muļķības nāk pār viņa galvu. Bet lai nu tas ar visu kriminālsodāmību paliek uz viņa paša sirdsapziņas. Šādos apstākļos, protams, nevar runāt par izlīguma noslēgšanu. Varbūt Cenu pagasta Padomei to tomēr izdosies izdarīt bez tiesībsargājošo instanču iejaukšanās.
Ar šo tiesas spriedumu var uzskatīt, ka ir pabeigta divu kredītu simts tūkstošu latu apmērā izsaimniekošanas epopeja. Guntim Svikulim pēc pilna sprieduma teksta saņemšanas droši vien nebūs pietiekama pamata, lai spriedumu pārsūdzētu, jo pirmajā reizē civilprasības izskatīšana tika atlikta, lai sameklētu advokātu, otrajā reizē viņš tāpat bija ieradies bez advokāta, savukārt trešajā reizē nepiedalījās arī viņš pats. Turklāt otrajā reizē viņš Cenu pagasta pārstāvjiem piedāvāja mierizlīgumu, aicinot iztikt bez lietas izskatīšanas tiesā. Pagasts tam nepiekrita, jo saistību nepildīšanas gadījumā tam prasība tiesā būtu jāsniedz atkārtoti un vienlaikus jāiemaksā desmit procentu no prasības summas. Tas pagastam nebūtu izdevīgi.
Juridiski viss beidzies, faktiski – turpinās
Stājoties spēkā spriedumam, Cenu pagasts būs pilnībā atbrīvots no saistību segšanas par 1994. un 1995. gadā garantētajiem kredītiem 45 un 55 tūkstošu latu apmērā. Par 55 tūkstošu latu kredītu 1997. gada beigās pie atbildības tika saukts un par vainīgu atzīts bijušais pagasta priekšsēdētājs Gunārs Sproģis. Viņam tiesa piesprieda nosacītu sodu uz trim gadiem, kā arī nolēma piedzīt no viņa par labu Cenu pagasta Padomei 62462 latus. Apelācijas instance spriedumu atstāja negrozītu.
Pret Gunti Svikuli izvirzītās krimināllietas iztiesāšana sākās 1999. gada beigās. Tikai pēc diviem gadiem tai pielikts punkts. Viņš tika atzīts par vainīgu visās tiesas instancēs un sodīts ar brīvības atņemšanu uz diviem gadiem nosacīti.
Ja spriedums netiks apstrīdēts, būs pielikts punkts arī civilprasībai. Taču tas nozīmē tikai juridisku finālu, faktiski lieta turpinās. Spriedums vēl nenozīmē, ka Cenu pagastam tik vienkārši būs atgūt tiesas piespriestos 45 tūkstošus latu. Lai gan līdzekļu piedziņa vērsta pret visu Gunta Svikuļa kustamo un nekustamo mantu, kā arī cita veida ienākumiem, šādos gadījumos it bieži atklājas, ka atbildētājam pašam nekas nepieder, un arī pārējo ienākumu tik tikko pietiek paša un ģimenes iztikai. Līdzīgi ir Gunāra Sproģa gadījumā. Tātad Cenu pagasta Padomei vēl vajadzēs krietni nopūlēties, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu, kas kredītu izsaimniekotāju rīcības dēļ piespiedu kārtā atņemti pagasta iedzīvotājiem.
