Šodien sumināsim Elfrīdas, Sintijas un Sindijas.
Šodien sumināsim Elfrīdas, Sintijas un Sindijas.
Šogad vārda svētki Sindijai Podaviļņikai iekrīt visai satrauktā laikā – meitene beidz Jelgavas Valsts ģimnāzijas devīto klasi un kārto valsts pārbaudījumus. Gandrīz visas ieskaites un eksāmeni jau aiz muguras, turklāt – veiksmīgi. Atlicis vien parādīt zināšanas matemātikā, taču tas viņu nebiedē. “Lielākais uztraukums man bija pirms angļu valodas pārbaudes. Bet uz pārējiem eksāmeniem un ieskaitēm īpaši negatavojos,” stāsta Sindija, kas mācības vēlas turpināt savā skolā, padziļināti apgūstot ķīmiju un bioloģiju.
Gaviļniece jau tagad skaidri zina savu mērķi – studijas Rīgas Stradiņa universitātē, jo viņa grib kļūt par ķirurģi. “Daudzi, tostarp arī vecāki, man teic, ka tā ir vīriešu profesija, taču kāpēc gan lai nepamēģinu viņus izkonkurēt?” prāto Sindija.
Savu vārdu meitene uzskata par pietiekami retu: “Kad mamma tētim zvanīja pa telefonu un vaicāja, vai kalendārā ir vārds Sindija, viņš, saklausīdams “d” burta vietā “t”, atteicis, ka esot gan. Kad pie vārda biju tikusi, mamma par dezinformāciju bijusi pikta, jo izrādījies, ka būšu palikusi bez svētkiem – vārdadienas. Taču nu jau kādus sešus gadus vārds ieguvis savu dienu, bet es – svētkus.” Ģimenē tie ilgst trīs dienas, jo vakar šūpuļdienu svinēja Sindijas mazā māsiņa Paula, bet rīt dzimšanas diena ir tētim.
Runājot par vaļasprieku, meitene atzīst, ka tas viņai ir tikai viens – basketbols. Treniņi un spēles aizņem gandrīz visu brīvo laiku. “Man ļoti patīk mūsu jaukā trenerīte Gundega. Reizēm viņa gan varētu būt stingrāka, jo viņas labsirdību pamanāmies izmantot un izsprukt no grūtākiem uzdevumiem,” atklāj Sindija, kas vasaras brīvdienās dosies uz treniņnometni Jaunpilī.
Par draugiem gaviļniece saka tā: “Esmu pārliecināta, ka labi draugi var būt tikai puiši – viņiem var uzticēties. Viņi nav tik pļāpīgi kā meitenes.
