Ne viens vien “Ziņās” aprakstītais deputāta kandidāts ir atklājis, ka viņu piedalīties kādas partijas vēlēšanu listē aicinājuši saraksta līderi, kas jau ir sabiedrībā zināmas personas, dažkārt pat politiķi ar pieredzi. Uzņēmēju, zemnieku, saimniecības “Vārpas” vadītāju Zigmāru Rankevicu uzaicināja saraksta līderis Oskars Cīrulis, un arī pašam ir uzkrāta darba pieredze un briedums, lai startētu vēlēšanās.
“Desmit gadus esam strādājuši un izveidojuši stabilu uzņēmumu, taču līdztekus bijusi doma, ka kaut kas jādara arī sabiedriskajā dzīvē,” teic Zigmārs. Zemnieku saimniecība “Vārpas” bija vieni no pirmajiem ražotājiem, kas atbalstīja ideju par mājražošanas attīstību un kopā ar domubiedriem izveidoja Latvijas Mājražotāju un mazo ražotāju informācijas un atbalsta biedrību. Z.Rankevicu interesē arī valsts politikas jautājumi. “Pirms dažiem gadiem biju saistījies ar citu politisko partiju, kas 2018. gadā piedalījās 13. Saeimas vēlēšanās. Galu galā savos politiskajos uzskatos esmu palicis pie Nacionālās apvienības konservatīvajām vērtībām – tradicionālās ģimenes, latviešu valodas un kultūras, atbalsta zemniekiem,” teic deputāta kandidāts. 2018. gadā viņa nodošanos lielajai politikai ne visai atbalstījusi sieva Baiba, kas Zigmāram ir tuvākais cilvēks ne tikai dzīvē, bet arī ikdienas darbā. Zemnieku saimniecība “Vārpas” būtībā ir viņu ģimenes uzņēmums. Toreiz Baibai nav licies prātīgi, ka vīrs varētu atstāt darbu saimniecībā un kļūt par Saeimas deputātu. Taču par balotēšanos pašvaldību vēlēšanās Baibai iebildumu nav. Sieva vīru atbalsta. Darbus varēs apvienot un spēt padarīt.
No zemeņu dobes līdz ģimenes saimniecībai
Zigmārs ir audzis Elejas pagastā, mācījies Platones pamatskolā. Platonē arī sportojis. Jaunībā gan pievilcīga šķita pilsētas dzīve, kā jau daudziem studiju gados. Vairākus gadus Zigmārs strādāja par bārmeni. Savukārt viesmīle picērijā bija jelgavniece Baiba. “Mūsu ģimenes saimniecība sākās ar to, ka pieteicās meitiņa, un nolēmām, ka Elejā vectēva saimniecībā vajag bērnam izaudzēt kādu zemeni. Ogas padevās labi un ģimenes vajadzībām palika pāri. Sākām tirgot,” pasmaidot sava uzņēmuma priekšvēsturi atklāj Z.Rankevics. Stāstot par saimniecību, viņš ar cieņu un mīļumu runā par saviem vecvecākiem. Proti, Zigmāra vectēvs Augusts Dumpis savulaik bija galvenais mehāniķis Elejas sovhozā. Pēc Latvijas valsts atjaunošanas, kad kopsaimniecība tika sadalīta, vectēvs par pajām iegādājās 17 hektāru zemes, kā arī lauksaimniecības tehniku. Tā dažus simtus metru no vecajām sovhoza darbnīcām tapa zemnieku saimniecība “Vārpas”. Saimniecības nosaukums stāsta par to, ka sākotnēji vectēvam bija doma audzēt labību. Attīstoties lauksaimnieciskajai ražošanai, tāda platība graudaugiem gan izrādījās par mazu. “Vārpu” mantinieki Baiba un Zigmārs Rankevici nolēma “Vārpās” izvērst dārzeņkopību. “Taču ne tik daudz kartupeļi, bet kabači, dažādi zaļumi, ļoti daudz salātu – sviesta, ozollapu, frilices, gan sārti, gan zaļi, dillītes, kinza, pienenēm līdzīgā rukola, baziliks –, kāposti, ziedkāposti, brokoļi, tomāti, gurķi,” saimniecības specializācijas produktus, no kā rudenī gatavo dažādus sālījumus, skābējumus un mērces, min Z.Rankevics.
Zināma nozīme uzņēmējdarbības uzsākšanai viņam bijusi 2008. gada ekonomiskajai krīzei. Tad sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos piepeši mazinājās pieprasījums. “Vēl kādu laiku pastrādāju labos restorānos Vecrīgā un Jūrmalā, bet tad vienā brīdī sajutu, ka tas nav mans. Tu no rīta ej uz darbu, mājās pārnāc pēc pusnakts. Bet gribas taču satikt sievu un bērnus!” stāsta Z.Rankevics.
Sākot darbu “Vārpās”, izaicinājums bija tukšie ziemas mēneši, kad svaigu dārzeņu un zaļumu, ko vest uz tirgu, nav. Tad nāca talkā iemaņas no jaunās saimnieces vecmāmiņas pūra, kas mazmeitai vēl pusaudzes gados bija iemācījusi gatavot dažādus ēdienus. “Baibai dārzeņu konservi un mērces izdodas īpaši gardi. To novērtē arī pircēji tirdziņos,” stāsta Zigmārs. Viņš lepojas arī ar to, ka sieva ieguvusi agronoma izglītību, ar izcilību neklātienē pabeidzot Saulaines Lauksaimniecības tehnikumu. Tas bija svarīgi, lai “Vārpas” varētu saņemt jaunajiem zemniekiem paredzēto ES atbalstu divu traktoru un citas lauksaimniecības tehnikas iegādei.
“Vārpas” ir sākušas darboties arī lauku tūrismā, piedāvājot savu produktu degustācijas pakalpojumus Lielplatones muižas ēkā. Te Baibai un Zigmāram Rankeviciem noder agrāk gūtās zināšanas viesmīlības pakalpojumu jomā.
Ar sievas vecāsmātes padomu
“Izglītība nekad nav par sliktu. Bet neklātienes studijās ir svarīgi, lai būtu brīvas nedēļas nogales, kad man tirgos ir karstākais darba laiks. Tā nu esmu palicis ar vidējo izglītību, divas augstskolas darbu dēļ nav pabeigtas. Taču pastāvīgi cenšos mācīties semināros, kursos, apgūt jaunāko, kas vajadzīgs darbam un arī pašam,” teic Zigmārs. Viņš pozitīvi vērtē to, ko uzņēmēju izglītošanai un informēšanai veic Jelgavas novada pašvaldība, kā arī lauku partnerība “Lielupe”, kas jau ilgus gadus ir kopīga gan Jelgavas, gan Ozolnieku novadam un turpina sadarbību projektā “Kopdare”.
Z.Rankevics priecājas par Jelgavas novada uzņēmēju dienām, kas pirms pandēmijas divus gadus tika rīkotas Rīgā – populārajā Kalnciema ielas tirdziņā. Savas uzņēmējdarbības sākumā Rankevici mēģinājuši tirgoties arī Jelgavas tirgū, taču tas nav sekmējies. Tagad Rīgā viņu audzēto un ražoto var iegādāties četrās pastāvīgās tirdzniecības vietās. “Vārpas” produkcija bijusi pieejama arī lielajos gadatirgos Brīvdabas muzejā, Doma laukumā un citur. Pozitīvi Zigmārs skatās uz topošo jauno Jelgavas tirgu. Viņaprāt, ja ir stabili nācēji, jābūt labākiem nomas nosacījumiem vietējiem zemniekiem, mājražotājiem un amatniekiem.
Strādāt ar iedvesmu un gandarījumu
“Mans vērojums ir tāds, ka tagadējais Jelgavas novada domes priekšsēdētājs ļauj strādāt un uzticas savai atbalsta komandai. Novadam ir spēcīga attīstības nodaļa. Veiksmīgi darbojas Kristīne Kode, ko atceros no Platones pamatskolas un kas sirsnīgi un ar dzirksti darbojas ar novada jauniešiem,” stāsta Z.Rankevics. Viņš uzsver, ka Nacionālā apvienība neuzskata, ka pastāvošajā varā “viss ir slikti”, bet ir lietas, ko vienmēr var labāk. Un jāsola tikai tādi darbi, ko varēs paveikt. Deputāta kandidāts norāda, ka vajadzētu gan pārskatīt Jelgavas novada administrācijas izdevumus, tostarp juridiskā ārpakalpojuma lietderību.
Par Jelgavas novadā notiekošo Z.Rankevics uzzina no sociālajiem tīkliem, pašvaldības sniegtās informācijas. Uzņēmējs arī pastāvīgi seko lielākajiem ziņu portāliem, ir “Delfu” abonents, īpaši ciena žurnālistu Jāni Domburu, kā arī Armandu Puči, kas televīzijā vada “Kārtības rulli”. Grāmatām ikdienā laika atliek maz. Pēdējā lasītā ir Stīvena Hokinga “Īsas atbildes uz svarīgiem jautājumiem”.
Zigmārs Rankevics
■ Dzimis 1982. gadā.
■ Beidzamo gadu jaunā zemnieka statusā. Uzņēmējs, Jelgavas novada Elejas pagasta zemnieku saimniecības “Vārpas” vadītājs, dod darbu 10 darbiniekiem dārzeņkopībā un četros Rīgas tirgos.
■ 2009. gadā kopā ar Baibu, kas tagad ir diplomēta agronome, izveidoja ģimeni. Tagad tajā aug trīs bērni.
■ Pašvaldību vēlēšanās balotējas pirmo reizi. Ja tiks ievēlēts, Jelgavas novada domē darbosies Tautsaimniecības komitejā.
■ Labi atceras 90. gadus, kad kopā ar Ozolnieku vienaudžiem volejbola laukumos cīnījās par Jelgavas rajona godu republikas mērogā.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Jelgavas novadā
1. Oskars Cīrulis
2. Jānis Zariņš
3. Māris Ozols
4. Aigars Strupulis
5. Solvita Cukere
6. Uldis Svarinskis
7. Zigmārs Rankevics
8. Gundars Liepa
9. Māris Krauze
10. Edgars Skuja
11. unārs Davidčuks
12. Ēriks Duncis
13. Aldis Alksnis
14. Uldis Beikmanis
15. Sandija Prince
16. Alvis Začs
17. Jeļena Ankudoviča
18. Andris Nikuļcevs
19. Ēriks Cimermanis
20. Lelde Šantare
