«Vēlējāmies izraisīt diskusiju…» pēc Saeimas noraidījuma ieviest izmaiņas likumdošanā saistībā ar abortiem sacīja idejas autores – vairākas Saeimas deputātes. Viņas uzskata, ka pirms aborta izdarīšanas katrai sievietei būtu jādzird gaidāmā bērniņa sirdstoņi vai pukstos lēkājošā sirsniņa jāredz sonogrāfiskajā attēlā. Tikmēr oponenti, iebilstot šādam ierosinājumam, teic vēl skaļāk: tas ir sadisms! Šķiet, mērķis sasniegts un diskusija sabiedriskajā telpā izvērsusies visai plaša. Lai gan sociālajā jomā un veselības aprūpē situācija mūsu valstī jau kuro gadu nav tā rožainākā, daudz biežāk pieņemts lēmums bērnu saglabāt, un abortiem ir tendence samazināties. Latvijā nav apkopota informācija, kādu iemeslu dēļ sievietes izdara abortus, šāda saruna parasti risinās ārsta kabinetā. Pēc ginekoloģes Oksanas Slobodjanas pieredzes, līdztekus materiālajiem apstākļiem, jaunības «kļūdām» un citiem iemesliem sievietes dažkārt mēdz pieminēt frāzi «es strādāju ārzemēs». Daudzās ārvalstīs, tajā skaitā Īrijā, aborti ir aizliegti ar likumu. Tādēļ sievietes atgriežas Latvijā, lai pārtrauktu grūtniecību un dotos atpakaļ peļņā.Sievietei jābūt aukstai kā zivij, lai grūtniecības pārtraukšanu uztvertu tikpat mierīgi kā zoba izraušanu vai apendicīta izoperēšanu. Parasti šāds lēmums psiholoģiski ir ļoti smags un no atmiņas neizzūd nekad, vienīgi jaunas meitenes neapzinās iespējamās sekas. Tādēļ stipri jāšaubās, vai lēmumu pārtraukt grūtniecību spētu atcelt skatīšanās sonogrāfā un augļa sirdspukstu klausīšanās. Tas tikai vairotu sievietei radītās ciešanas un sirdsapziņas pārmetumus, un galu galā, kas notiks ar bērnu, kurš pasaulē nāks ne īsti gribēts, ne vecāku pieņemts…
