Produkti pie kases zibēja neaptveramā ātrumā. Piecēlusies kājās, lai raitāk varētu darboties, lielveikala pārdevēja ar apskaužamu žongliera veiklību skenēja uz lentes sakrautās preces. Bija darbadienas vakars – laiks, kad pārtikas veikalos iepirkties ierodas visvairāk cilvēku. Smaidot noteicu pārdevējai, ka viņa darbojas traki ātri. Nepārtraucot žigli skenēt preču kodus, viņa pacēla skatu uz mani un ar platu smaidu sejā atteica: «Rinda taču! Cilvēkiem jāsteidzas, nevar vilkt garumā!» Un pēc pāris sekunžu pauzes piebilda: «Ziniet, man ļoti patīk mans darbs, lai cik jocīgi tas arī nebūtu.»
Nereti dzirdēti komentāri, ka pārdevējas darbs ir viens no nepateicīgākajiem – kurš gan tur gribētu strādāt –, bet, redz, ir cilvēki, kam tas patīk. Patīk un to ar prieku un smaidu var atklāt arī citiem. Un nelīdz cilvēkam, kuram riebjas viņa darbs, no vadības par pienākumu uzliktie «Labdien! Paldies par pirkumu! Nāciet vēl!» teksti. Tāpat pēc viena vārda vai teikuma ir pilnīgi skaidrs, vai tie nāk no sirds vai tiek pateikti, jo šefs tā liek.
Tomēr tikpat bieži akmens jāmet arī pircēju lauciņā. Esot ārvalstīs, nereti novērots, ka veikalu apmeklētāji labdabīgi papļāpā ar pārdevējām, kamēr tās skenē preci pa precei. Apspriež, kuri akcijas produkti no nedēļas piedāvājuma ir tie iecienītākie, pajautā, cik ilgi pārdevējai vēl būs maiņa un vai viņa šodien jūtas sagurusi. Kad jūs pēdējo reizi pārdevējai lielveikalā uz viņas «Labvakar!» atbildējāt ar dažiem vienkāršiem teikumiem sarunas uzturēšanai, piemēram: «Šodien gan daudz cilvēku. Vai visu dienu tā?»
Nav jau jājautā, vai vīrs viņai labs un cik naudas pēc algas saņemšanas atlicis kontā. Var vienkārši nedaudz aprunāties par dzīvi. Tāpat. Lai rinda ātrāk ietu un pašam, veikalu pametot, omulīgāka sajūta.
