– Es esmu Linda, – meitene pasmaidīja, cerēdama atstāt labu iespaidu. .
Evija
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija, 7., 14., 22. augusta,1., 6., 11., 18., 25. septembra, 2., 9., 16., 23., 30. oktobra, 6., 13., 27. novembra «Lācēna stūrī».)
– Es esmu Linda, – meitene pasmaidīja, cerēdama atstāt labu iespaidu.
– Liekas, jūs gatavojāties kaut kur doties, kad ieraudzījāt mani. Gribējāt no manis aizbēgt? – jautāja Arvis, skatīdamies Lindas zaļajās acīs. Arī viņam pašam bija tikpat zaļas un tumši brūni, gandrīz melni mati.
«Laikam viņš katru dienu apmeklē sporta zāli, jo izskatās patiešām lieliski,» nodomāja Linda. Arvis nedaudz viņai atgādināja Juri, lai gan viņa nezināja, kāpēc.
– Mēs nevarējām tevi sagaidīt, tāpēc nolēmām uzspēlēt basi, – atbildēja Raivis.
Tas Lindai bija pavisam aizmirsies. Pašlaik viņa domāja par to, vai viņa dabūs solistes vietu grupā. Patiesībā Arvis bija izlēmis jau tad, kad tikko ieraudzīja meiteni. Ne tikai tāpēc, ka viņa bija ļoti simpātiska, bet arī jaukās balss dēļ.
– Kāpēc mēs to nevarētu darīt tagad? – piedāvāja Arvis. – Mēs esam četri. Sadalīsimies komandās pa diviem un spēlēsim.
– Ejam! – sacīja Raivis.
«Kad viņi beidzot pateiks, vai es tikšu grupā?» neapmierināta domāja Linda. «Vai man visu dienu būs jāmokās ziņkārē?»
– Arvi, vai tu esi ar mieru, ka Linda būs tavā komandā? – vaicāja Gatis un noslēpumaini skatījās uz draugu. – Mēs ar Raivi esam pieraduši spēlēt kopā. Es zinu visus viņa gājienus, viņš – manējos.
– Jā, es, protams, esmu ar mieru! – Arvis atbildēja. – Es domāju, ka mēs ar tevi saspēlēsimies, vai ne, Linda?
– Protams, – Linda droši apgalvoja. – Mēs viņus pataisīsim zaļus!
Cik ilgi tas vēl turpināsies? Vai varbūt viņi vēl pārbaudīs viņas spējas arī peldēšanā? Taču Linda gribēja tikt grupā. Ja viņi tik ļoti grib spēlēt basketbolu, Linda parādīs, ko viņa spēj! Un spēja viņa patiešām daudz. Tā kā arī Arvis spēlēja ļoti labi, viņi abi nedeva Raivim un Gatim nekādas cerības uzvarēt. Kad viņi bija beiguši, Gatis vaicāja: – Ko mēs varētu darīt tagad? Varbūt iesim peldēties?
Nu Linda vairs neizturēja. – Nekā nebija! Nekur mēs neiesim un vismazāk jau peldēties, – viņa stingri noteica. – Tagad jūs man pateiksiet, vai es tikšu grupā!
Linda bija sagatavojusies uz visu, taču Arvja vienkāršā atbilde viņu pārsteidza.
– Protams! – viņš teica.
– Ko «protams»? – meitene nesaprata.
– Kā ko? Nu tu, protams, tiksi grupā! – atbildēja Arvis. Vērodams izbrīnu Lindas sejā, viņš sacīja: – Vai tu kaut uz mirkli par to šaubījies?
Linda nezināja, ko teikt. Tātad visu šo laiku viņa atbilde ir bijusi jā, bet viņa…
– Vai tagad mēs varam iet peldēties? – nepacietīgi jautāja Raivis. – Nu, beidziet tik stulbi blenzt viens otrā! Kā samīlējušies!
– Man nekas nebūtu pretī, – pasmaidīja Arvis.
Bet Linda nezināja, vai viņai kas būtu pretī vai ne. Jā, Arvis bija jauks čalis ar skaistām acīm, ar viņu bija interesanti. Bet, vai Linda gribēja būt iemīlējusies Arvī, to viņa nezināja. Vismaz pagaidām. Viņa vēl nebija aizmirsusi Juri.
(Turpmāk vēl.)
