Finālā? pārjautāja Arvis. Jā, tu nepārklausījies.
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija,7., 14., 22. augusta,1., 6., 11., 18., 25. septembra, 2., 9., 16., 23., 30. oktobra, 6., 13., 27.novembra, 4., 11., 30. decembra «Lācēna stūrī»)
Finālā? pārjautāja Arvis.
Jā, tu nepārklausījies. Mūsu dziesma bija viena no labākajām, Gatis teica. Bet tagad nāc pie mums. Mana mamma ieteica nosvinēt, un man šķiet, tā ir laba ideja.
Mēs varētu sarīkot pikniku pie jūras ar peldēšanos un sauļošanos, ieteica Arvis.
Pikniks pie jūras ar peldēšanos un sauļošanos? pārjautāja Gatis tā, lai varētu dzirdēt arī Linda un Raivis. Abi apstiprinoši pamāja.
O.K.! Tad nāc tūlīt šurp, un es tikmēr paprasīšu, lai mamma kaut ko sataisa piknikam.
Labi! Čau! teica Arvis un nolika klausuli.
Pēc piknika Evija ienāca istabā ar torti rokās. To viņa un Lindas mamma kopīgi bija izcepušas par godu viņiem. Uz tās bija arī četras svecītes. Katram bija jānopūš viena no tām. Gan Linda, gan Gatis, gan Raivis, gan Arvis lieliski tika galā katrs ar savu svecīti. Vēlu vakarā, kad Linda ielīda gultā, viņa nodomāja, ka šī ir viena no laimīgākajām dienām šajā vasarā. Un viņai bija taisnība.
Klubā, kurā notika grupu fināls, jau sāka lasīties apmeklētāji. Lai gan visu nedēļu stundām ilgi bija mēģināts, visiem četriem tīņiem bija bail uzstāties. Visi, kas bija atnākuši uz deju klubu skatīties, kā piecas labākās grupas sacentīsies, taču lūkosies uz viņiem kā uz Ziemassvētku vecīšiem. Ja kaut kas sajuks, ar viņiem būs cauri. Linda jau iedomājās, kā no zāles lido tomāti un citi dārzeņi, un viņai kļuva baisi. Viņiem bija jāuzstājas trešajiem.
Neilgi pirms sākuma paziņoja, ka viena no grupām nav ieradusies. Pirmās divas grupas uzstājās lieliski, no zāles skanēja aplausi. Kad pienāca viņu kārta, Linda tikko varēja paelpot.
Es to nevarēšu! Es visu sajaukšu! viņa nobijusies teica.
Neuztraucies! Viss būs labi, mierināja Raivis, kuram pašam bija bail pat paskatīties uz skatuvi.
(Turpmāk vēl.)
