Paņēmusi vizītkarti, vēl joprojām pārsteigta Linda devās uzmeklēt savus draugus.
(Turpinājums. Sākums 10., 17., 24., 31. jūlija, 7., 14., 22. augusta,1., 6., 11., 18., 25. septembra, 2., 9., 16., 23., 30. oktobra, 6., 13., 27. novembra, 4., 11., 30. decembra, 8., 15., 22., 29. janvāra, 6., 12. februāra «Lācēna stūrī»)
Paņēmusi vizītkarti, vēl joprojām pārsteigta Linda devās uzmeklēt savus draugus. Viņa tos atrada dzeram kolu. Ātri izstāstījusi, kas ar viņu atgadījies, Linda jautāja, ko viņai darīt. Vispirms apsveikuši draudzeni, viņi ieteica Lindai piekrist, jo tā esot vienreizēja izdevība.
Labu laiciņu pēc pusnakts visi beidzot atgriezās mājās, kur Lindu un viņas brālēnus gaidīja vecāki. Aivis bija aizmidzis turpat viesistabā uz dīvāna. Viņi izstāstīja visu notikušo. Vecāki bija sajūsmā. Evija un mamma pagatavoja maizītes un limonādi, bet Linda nevarēja saņemties un pastāstīt par viņai izteikto piedāvājumu. Pēkšņi Gatis teica:
Linda, bet kad tu pastāstīsi par saviem piedzīvojumiem?
Par kādiem piedzīvojumiem? jautāja istabā ienākusī mamma.
Linda redzēja, ka nu ir piemērotākais brīdis, un izstāstīja visu līdz pēdējam sīkumam.
Lai nu kā, bet šis te pārspēj visu! teica Lindas tētis. Mamma vispār nezināja, ko sacīt.
Viņš teica, ka rīt ap desmitiem atnāks, Linda pabeidza. Te ir viņa vizītkarte.
Nē, iekniebiet man kāds! Vai es nesapņoju? tētis sacīja, paskatījies uz vizītkarti. Ar šito džeku visu pamatskolu vienā solā nosēdējām. Tu saki rīt desmitos? tētis pārjautāja. Nu gan būs prieks viņu satikt!
Vienai dienai tas ir par daudz, novaidējās Linda. Uzvara, klips, Losandželosa un tagad vēl izrādās, ka tas, kurš man to piedāvā, ir sēdējis vienā solā ar manu papuci! Šodienai pietiek! Es eju gulēt! Linda nogrozīja galvu un devās uz savu istabu.
(Turpmāk vēl.)
