Žetonu vakari ir tradīcija arī Elejas vidusskolā. Tā būs arī šogad, taču pērn divpadsmitie bija sadalījušies vairākās dažādi domājošās grupās. Klase nespēja vienoties, un skolas žetonu vakars izpalika.
Žetonu vakari ir tradīcija arī Elejas vidusskolā. Tā būs arī šogad, taču pērn divpadsmitie bija sadalījušies vairākās dažādi domājošās grupās. Klase nespēja vienoties, un skolas žetonu vakars izpalika.
Žetoni pasūtīti, bet skolas mēroga balle neiznāk. Ko tādā situācijā darīt? Divpadsmitās klases audzinātāja nesamierinājās ar jauniešu vienaldzību, un galu galā radās pēcpusdienas sarīkojums “Lielās gada balvas pasniegšana”. Tajā piedalījās tikai izlaiduma klase, audzinātāja un skolas direktore. Katram skolēnam audzinātāja piešķīra savu nomināciju, protams, atbilstoši viņa pozitīvajām īpašībām. Diplomu saņemot, ieguvām arī žetongredzenu, kurā bija iegravēts skolas nosaukums un izlaiduma gads.
Maz pamazām sarīkojums izvērtās par sirsnīgu sarunu, atceroties labos un ne tik labos darbus, strīdus un pārpratumus, neveiksmes un sasniegumus. Tika runāts arī par to, ko jaunieši darīs pēc skolas beigšanas. Manis aptaujātie “Lielās balvas pasniegšanas” dalībnieki atzina, ka sarīkojums bija vērtīgs. Iznāca labāk nekā tad, ja žetoni tiktu izdalīti kādā stundu starpbrīdī vai arī izlaidumā.
Evija Rune, Elejas vidusskolas 11. klase
