“Turpināsim rīkot seminārus skolu un pirmsskolas iestāžu vadītājiem, vadības komandām, jo, lai sasniegtu rezultātus, ir jābūt spēcīgām vadības komandām”.
Tuvojoties jaunā mācību gada sākumam, Jelgavas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājai Guntai Auzai jautājām par aktuāliem izglītības jautājumiem. “Atslēgas vārdi ir sadarbība un skolotājs, kurš dalās pieredzē, skolotāji, kuri mācās cits no cita. Būt līdzās bērnam, skolēnam un sniegt viņam atbalstu, ” runājot par pedagoga lomu, uzsver pilsētas izglītības nozares vadītāja.
– Cik skolēnu šajā mācību gadā sāks mācības Jelgavas skolās, tajā skaitā pirmajās klasēs?
Jelgavas skolu pirmajās klasēs līdz 27. augustam bija reģistrēti 647 bērni. Stabili skolēnu skaita ziņā lielākā ir Jelgavas 4. vidusskola, kur šajā mācību gadā mācīsies 1278 audzēkņi. Augoša izglītības iestāde ir 4. sākumskola ar 991 skolēnu. Tehnoloģiju vidusskolā mācības sāks 783 izglītojamie, kas ir par 121 vairāk nekā iepriekšējā gadā, un es to vērtēju kā būtisku pieaugumu. Jelgavas Valsts ģimnāzijā mācīsies 719 skolēnu, 2. pamatskolā – 658, 5. vidusskolā – 598, 6. vidusskolā – 597, Spīdolas Valsts ģimnāzijā – 497, 3. sākumskolā – 624, 1. internātpamatskolā–attīstības centrā – 139, 2. internātpamatskolā – 136, bet Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā – 104. Audzēkņu skaits vakarskolā gan vēl palielināsies, jo pieaugušie mācībām reģistrējas augusta pēdējās darba dienās.
Vēl joprojām uz izglītības iestādēm nāk ģimenes, kuras par savu dzīvesvietu ir izvēlējušās Jelgavu, lai pieteiktu bērnus skolā, un katrai situācijai tiek rasts risinājums.
– Cik skolotāju strādā pilsētas izglītības iestādēs? Vai joprojām ir pieejamas vakances?
Jelgavas skolās, pirmsskolas un interešu izglītības iestādēs pamatdarbā strādā 1005 pedagogi, blakus darbā – 324. Jā, joprojām ir vakances, bet visās pilsētas izglītības iestādēs mācību process tiks nodrošināts, un lielāks stundu skaits būs skolotājiem, kuri jau ir darba attiecībās.
Joprojām darbā aicinām latviešu valodas skolotājus pamatskolā un vidusskolā, kā arī mazākumtautību skolā (viena likme), matemātikas skolotājus (divas pedagoģiskās likmes) un divus angļu valodas skolotājus. Strādāt nepilnu slodzi varam piedāvāt atbalsta personālam – logopēdam, psihologam, bibliotekāram, speciālās izglītības skolotājam. Nepieciešami arī divi pirmsskolas skolotāji pilnas slodzes darbam, un ir arī iespēja strādāt nepilnu slodzi.
Pedagogu trūkums traucē īstenot ES projektu “PuMPuRS”, tāpēc aicinām pedagogus darbā šajā projektā, lai sniegtu individuālu atbalstu, strādātu ar vienu skolēnu un palīdzētu viņam apgūt to, ko nav izdevies, mācoties lielā klases kolektīvā.
– Kurās izglītības iestādēs pirms jaunā mācību sākuma notikušas pārmaiņas, vērienīgākie remonti?
Vērienīgākie ir Jelgavas 2. internātpamatskolas internāta otrās kārtas rekonstrukcijas darbi – divslīpju jumta izbūve, ēkas rekonstrukcija un siltināšana, siltummezglu izbūve, vides pieejamības uzlabošana un teritorijas labiekārtošana. Darbi vēl turpinās, bet tas netraucēs mācībām. Skolā izremontēta virtuve un ēdamzāle, kā arī darbmācības kabineti. Nozīmīgs projekts ir pirmsskolas izglītības iestādes “Sprīdītis” energoefektivitātes paaugstināšana, arī tur darbi vēl turpinās. Katra ģimene ir uzrunāta un zina, kuru no desmit citām pilsētas pirmsskolas izglītības iestādēm (izņemot “Gaismiņu”) remonta laikā apmeklēs viņu bērni.
Nozīmīgi vides uzlabošanas darbi ir veikti visās izglītības iestādēs, to klašu un koplietošanas telpās. 5. vidusskolas un 2. pamatskolas gaiteņi pēc remonta kļuvuši gaiši un estētiski. 4. sākumskolas cokolstāvā izbūvētas vingrošanas telpas, bet 3. sākumskolā izremontēti gaiteņi un kāpņu telpas, 1. internātpamatskolā–attīstības centrā veikts telpu remonts un uzlabota to pieejamība.
Pirmsskolas izglītības iestādēs “Lācītis” un “Vārpiņa” izremontētas grupu telpas, bērnudārzā “Rotaļā” – kāpņu telpas. “Zemenītē” turpinās teritorijas labiekārtošana, izbūvēta velonovietne un saimniecības ēka ar nojumi. “Zīļukā” bērni ieguvuši jaunu mācību telpu teritorijā jeb radošo aktivitāšu telpu, kas paredzēta mūzikas, mākslas, estētikas nodarbībām, un tur ir arī skatuvīte. “Pasaciņā” veikti grupu telpu remontdarbi. “Gaismiņā” darbi ir sākušies un turpināsies, netraucējot mācību procesu, – dārziņā tiek remontēta virtuve un viena grupas telpa. Darbus plānots pabeigt līdz 19. oktobrim.
– Kāda ir pirmsskolas izglītības pieejamība Jelgavā? Cik bērnu gaida rindā uz bērnudārzu? Vai nav pienācis laiks būvēt jaunu pirmsskolas izglītības iestādi?
Šobrīd visus bērnus, kuri reģistrēti mūsu vienotajā reģistrā, ar vietu bērnudārzā nodrošināt nevaram. Patlaban rindā ir 451 bērns, no tiem 93 saņem uzraudzības (aukles) pakalpojumu ar pašvaldības līdzfinansējumu 70 eiro apmērā. 358 bērniem pašlaik nav pieejams pirmsskolas pakalpojums, katrs gadījums ir individuāls un atšķirīgs. Jelgavas pirmsskolas izglītības iestādēs tiek uzņemti bērni no 1,5 gadu vecuma atbilstoši pašvaldības saistošajiem noteikumiem un prioritātēm.
Jābūvē jauns bērnudārzs, un tas arī notiks. Pašlaik rit tā metu izstrāde – dārziņā būs 18 grupas, un tas paredzēts 360 bērniem. Jaunais bērnudārzs tiks būvēts starp 2. un 3. līniju – Nameja ielā. Tā ir pilsētas zaļā zona, jo bērnudārzam ir vajadzīga liela teritorija un laba transporta infrastruktūra, lai tajā attīstītu sporta un pētniecisko bāzi un veidotu izglītības iestādi ar atšķirīgu pieeju mācību procesam. Nākamgad norisināsies bērnudārza projektēšanas darbi un iepirkums, bet būvniecība varētu sākties 2019. gada beigās vai 2020. gada sākumā.
– Kas pašlaik notiek ēkā Zemgales prospektā 7, bijušajā Speciālās skolas ēkā, kas kopš 2014. gada stāvēja tukša? Vai uz turieni pārcelsies bērnu un jauniešu centrs “Junda”?
Jā, uz Zemgales prospektu pārcelsies “Junda”, kas pašlaik atrodas divās ēkās – Pasta un Skolas ielā. Arī interešu izglītības iestādei ir vajadzīga mūsdienīga vide un infrastruktūra. Jāveido arī jauns interešu izglītības piedāvājums, kuram jāsaistās ar to mācību saturu, ko skolēns apgūst klasē, un arī ar jauno kompetenču pieejā balstīto mācību saturu.
“Junda” iegūs lielākas telpas, jo top arī piebūve, kur būs zāle, automodelisma trase, pulciņu un laboratoriju telpas. Tiks nodrošināta arī vides pieejamība. Ir prieks par to, kas tur notiek un kā speciālisti strādā, lai izglītības iestādei izveidotu mūsdienīgu infrastruktūru. Domāju, ka “Junda” pilnībā pārcelsies uz šo ēku. Noteikti tiks saglabāti un attīstīti “Lediņi”, jo “Jundas” darbībā vasaras nometne ir ļoti nozīmīga. Vēl diskutējam, vai “Jundai” vajadzētu saglabāt ēku Skolas ielā, taču galīgais lēmums tiks pieņemts, tuvojoties jurģiem.
Gribētu piebilst, ka interešu izglītība tehnoloģijās un inženierzinātnēs tiek attīstīta arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā, lai bērni veiksmīgāk varētu apgūt mācību saturu sākumskolā un pamatskolā. Šeit varēs mācīties bērni no visām pilsētas skolām, arī mazākumtautību. Esmu pārliecinājusies, ka šajos interešu izglītības pulciņos nāk pieteikties daudz bērnu, kuri mācījušies mazākumtautību izglītības programmās, bet viņu latviešu valodas prasmes līmenis ir labs un skolotāji ir gatavi palīdzēt iejusties darbā katram. Galvenais ir uzdrošināties, nākt un darboties.
– Kā notiek jaunā kompetencēs balstīta mācību satura un pieejas ieviešana Jelgavas izglītības iestādēs? Kādi ir pilotprojektā “Skola 2030” iesaistīto izglītības iestāžu – Jelgavas Valsts ģimnāzijas un pirmsskolas izglītības iestādes “Kamolītis” – aprobācijas gaitā gūtie secinājumi? Kā notiek pieredzes apmaiņa ar citām izglītības iestādēm? Kas plānots šogad?
Nesen mūsu pedagogi dalījās pieredzē ar Jūrmalas visu izglītības pakāpju izglītības iestāžu vadītājiem, kuri iepazinās ar “Kamolīti”. Savukārt Jelgavas Valsts ģimnāzija uzņēma Jūrmalas Izglītības pārvaldes vadību un skolu direktorus, lai iepazīstinātu, kā skolā tiek organizēts mācību darbs. Tātad pieredzes apmaiņa notiek arī ārpus mūsu pilsētas robežām.
Jelgavā ik mēnesi skolu direktoriem un pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem tiek organizēti izglītojoši semināri. Katram semināram ir sava tēma, un jaunais mācību saturs ir viena no to pamattēmām. Mācāmies, kā organizēt mācību darbu, kā izglītības iestādē ieviest pārmaiņas, kā mainīt vidi, kā pārmaiņu procesā iesaistīt katru skolotāju un vecākus.
Ir labi, ka nozīmīgajā projektā “Skola 2030” iesaistīto izglītības iestāžu pārstāvji, kuri izstrādā dokumentus visai valstij, dalās pieredzē ar mums. Dalīšanās pieredzē notiek semināros un vērojot mācību nodarbības. Piemēram, seminārā Jelgavas Valsts ģimnāzijā, vērojām, kā mainās mācību pieeja, kas jāizdara, lai sagatavotos stundai. Pēc tam analizējam redzēto, lai pieredzi tālāk katrs pārnestu uz savu pedagoģisko kolektīvu.
Šis ir laiks, kad pedagogiem daudz jāmācās – gan izglītības iestāžu vadītājiem, gan skolotājiem – neatkarīgi no tā, cik liela ir slodze vai darba pieredze. Mācību pieejas maiņa prasa aizvien lielāku patstāvību, atbildību un zināšanas.
Skolotājam ir jāredz, kā bērns mācās, atbalstot radošumu, kritisko domāšanu, sadarbību. Atslēgas vārdi ir sadarbība un skolotājs, kurš dalās pieredzē, skolotāji, kuri mācās cits no cita, bet izglītības iestādes vadītājam jāsaplāno, kā organizēt mācības. Vislabāk skolotāji mācās, redzot, kā stundās strādā kolēģi. Arī šajā mācību gadā, izmantojot Jelgavas Valsts ģimnāzijas un “Kamolīša” resursus, turpināsim rīkot seminārus skolu un pirmsskolas iestāžu vadītājiem, vadības komandām, jo, lai sasniegtu rezultātus, ir jābūt spēcīgām vadības komandām.
– Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola daļēji tika pārcelta uz 6. vidusskolu. Vai tas ir attaisnojies? Kas turpmāk notiks ar vakarskolu?
Jelgavas Vakara vidusskola arī šajā mācību gadā turpinās strādāt pēc tāda paša principa – vidējo izglītību varēs iegūt 6. vidusskolas telpās, bet pamatizglītību – Skolotāju ielā 8. Izmaiņas Izglītības likumā paredz, ka vakara (maiņu) vidusskolas varēs pastāvēt līdz 2020. gada 31. augustam. Jāpiebilst, ka ar katru gadu vakarskola paliek mazskaitlīgāka. Šajā mācību gadā pagaidām reģistrēti 104 skolēni, bet esam ievērojuši, ka pieaugušie nāk pieteikties pašās augusta beigās, tādēļ šis skaitlis vēl var mainīties. Pagājušajā mācību gadā Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskolā mācījās 170 audzēkņu, ieskaitot arī Jelgavas ieslodzījuma vietā esošos.
Līdz mācību gada pirmā semestra beigām ir jāatrod iespēja, kā turpmāk realizēt vakarskolas izglītību, un tas jāiestrādā pilsētas izglītības attīstības stratēģijā. Vakarskolas izglītību var apgūt praktiski jebkurā izglītības iestādē. Šāda izglītība ir vajadzīga, bet ir jādomā, ko papildus piedāvāt jauniešiem, kuriem pamatizglītībā bijis lielāks pārtraukums. Radīsim risinājumu kvalitatīvam mācību darbam pieaugušajiem.
Mums gan pašlaik vakarskolā nav licencētas tālmācības programmas, bet atsevišķas mācību satura daļas var apgūt. Tālmācības programma noteikti būs vajadzīga, tā būs jāizstrādā, lai pamata vai vidējo izglītību skolēns varētu apgūt patstāvīgi.
– Kāda situācija Jelgavā ir profesionālajā izglītībā? Vai pilsētai pietiek ar divām profesionālās izglītības iestādēm – tehnikumu un Amatu vidusskolu?
Profesionālo izglītību sniedz arī Jelgavas Mūzikas vidusskola. Jelgavā jauniešiem tiek dota iespēja profesionālo izglītību iegūt mūsdienīgā vidē. Arī skolotāji ir augsti kvalificēti un pieredzējuši gan pedagoģiskajā, gan praktiskajā darbā. Jauniešu skaitam, kas beidz 9. klasi un tiek uzņemti 10. klasē, pašlaik pietiek ar divām profesionālajām mācību iestādēm.
Pašvaldība kā dibinātājs atbilstoši pilsētas ekonomiskajai attīstībai var licencēt un akreditēt arī jaunas mācību programmas, taču šobrīd tas nav nepieciešams, jo veiksmīgi tiek aptvertas vairākas jomas – apkalpojošā sfēra, ražošana, IT. Starp abām izglītības iestādēm nav konkurences, jo tās piedāvā atšķirīgas, daudzveidīgas un vajadzīgas programmas.
– Cik Jelgavā ir bērnu, kuri nekur nemācās? Kādas ir tendences, vai viņu skaits aug?
Ja līdz augusta beigām mums nav izdevies iegūt informāciju par visiem pilsētā deklarētajiem bērniem, kuri nav reģistrēti nevienā Latvijas pašvaldības izglītības iestādē, dodamies noskaidrot situāciju. Patlaban plānojam apmeklēt vairāk nekā 20 ģimenes. Visbiežāk iegūstam apliecinājumu, ka bērni atrodas ārpus Latvijas, bet šobrīd vecākiem nav pienākums par to paziņot pašvaldībai. Šādu bērnu skaits neaug, drīzāk samazinās.
