Kaspars Riekstiņš, Jelgavas galvenais arhitekts Jautājums par iespējamu degvielas uzpildes staciju būvi pilsētas centrālajā daļā jau kļuvis itin karsts.
Jautājums par iespējamu degvielas uzpildes staciju būvi pilsētas centrālajā daļā jau kļuvis itin karsts. Pilnā sparā laikrakstos rit idejas publiskā apspriešana. Lai uzturētu «uguntiņu», redakcija ik pa brīdim piesviež jaunas «pagalītes» pilsētas iedzīvotāju, vides aizsardzības darbinieku un citu speciālistu rakstu veidā. Tiek minētas iespējamās un neiespējamās celtniecības vietas, labums un ļaunums, kas rastos no būvniecības. Vārdos tiek sauktas amatpersonas un turpat līdzās spēcīgi izteicieni par apātiju, mafiju, korupciju un citām «ijām». Amatpersonas ignorējot iedzīvotāju viedokli, galvenais arhitekts gaidot, lai tauta izrunājas, un tad varēšot rīkoties, kā ienāk prātā. Esmu nosaukts par galveno lēmēju, un kaut arī tā gluži nav, lasot šo epitetu, jūtos patiesi pagodināts. Bet šķiet, ka lirikas pietiek un jārunā par lietu.
Paužot savu oficiālo pilsētas galvenā arhitekta viedokli, informēju Jelgavas iedzīvotājus, ka šajā gadā domē ir saņemti divu firmu atkārtoti pieteikumi jaunu degvielas uzpildes staciju celtniecībai. Savas būvniecības ieceres formulējušas firmas «Shell» un «Statoil». «Shell» menedžeri vēlas degvielas uzpildes staciju ierīkot Lielās un Slimnīcas ielas krustojuma tuvumā, skvērā pretim kafejnīcai «Lobo». Norvēģu troļļu lolojums «Statoil» savu staciju cer uzbūvēt Lielās un Mazā dambja ielas krustojuma tuvumā, ķīļveida zemes gabalā starp Lielo un Dobeles ielu. Jau minēju, ka abi pretendenti iesniegumus Jelgavas domē iesūtījuši atkārtoti, jo līdz 1998. gada 1. janvārim bija spēkā pašvaldības 1996. gada 14. marta lēmums, kas līdz šim datumam jaunu degvielas uzpildes staciju celtniecību pilsētā aizliedza. Pamatojoties uz šo lēmumu, pilsētas vadība uz visiem iepriekšējiem firmu «Shell» un «Statoil», «Neste», «Aksioma» ierosinājumiem atbildēja noraidoši. Moratorijs ir beidzies, un diskusija par iespējamo degvielas staciju celtniecību atsākas.
Pavisam īsi komentēšu augstāk aprakstīto ideju atbilstību Jelgavas perspektīvās attīstības plāna (ģenerālā plāna) un pilsētas apbūves saistošo noteikumu prasībām, jo kontrolēt jebkuras celtniecības atbilstību šiem normatīvajiem dokumentiem ir pilsētas galvenā arhitekta pamatuzdevums.
Firmas «Shell» degvielas uzpildes stacija Lielās un Slimnīcas ielas krustojumā.
Izvēlētā būvvieta neatbilst Jelgavas perspektīvās attīstības koncepcijai un ģenerālajā plānā izstrādātajai pilsētas teritorijas zonējuma shēmai. Šī vieta paredzēta pilsētas zaļumsaimniecības objektu attīstībai, konkrēti skvēra vajadzībām. Skvērs ir apmierinoši uzturēts, tam piekļaujas dzīvojamā un sabiedriska rakstura apbūve. Skvērā aug saudzējami koki. Zeme ir pašvaldības īpašums. Uzskatu, ka perspektīvā nepieciešamības gadījumā šeit varētu paredzēt visai sabiedrībai nozīmīga objekta celtniecību. Aptuveni pirms 30 gadiem viens no pilsētas galvenajiem arhitektiem pauda ideju par Jelgavas teātra celtniecību šā skvēra vienā daļā. Par šīs teritorijas pilsētbūvniecisko nozīmību liecina fakts, ka 90. gadu sākumā skvērs pie topošās laulību pils (tagad ēku pārprojektē par lūgšanu namu) tika atzīts par vienu no iespējamām Lāčplēša pieminekļa novietnēm.
Firmas «Statoil» degvielas stacija Lielās un Mazā dambja ielas krustojuma apkaimē.
Izvēlētā būvvieta atbilst Jelgavas perspektīvās attīstības koncepcijai un ģenerālā plāna zonējuma shēmai. Piedāvātajā novietnē paredzēta perspektīva autostāvlaukuma un ar to saistītu objektu izvietošana. Teritorija ir slikti kopta. Daļa no tās kalpo kā suņu pastaigu laukums. Līdzās esošā vienstāva koka apbūve ir avārijas stāvoklī un perspektīvā paredzēta nojaukšanai. Daļa no degvielas uzpildes staciju celtniecībai piedāvātā zemes gabala ir privātīpašums. Līdzās atrodas funkcionējoša artēziskā aka un maģistrālā siltumtrase, kas sarežģī iespējamās būvvietas izmantošanu. Uz šo zemes gabalu 1996. gadā savas būvniecības ieceres pieteica firma «Zemgales nafta». Ir jāizskata abu firmu pieteikumi, un lēmumu varētu pieņemt, vadoties pēc konkursa vai atklātas izsoles rezultātiem.
Abos gadījumos, lai nodrošinātu vides veidošanas procesa atklātumu, pašvaldībai ir jāizsludina būvniecības ieceres publiskā apspriešana. To reglamentē LR Ministru kabineta izdotie būvniecības publiskās apspriešanas noteikumi, kas ir spēkā no 1997. gada 2. septembra. Pašlaik domes rīcībā nav nepieciešamā informācija no būvniecības ierosinātājiem, līdz ar to publisko apspriešanu izsludināt nav iespējams.
Jāatzīst, ka pilsētas ģenerālais plāns, kaut arī apstiprināts pašvaldībā, nopietnas argumentācijas gadījumā var tikt koriģēts pilnā apjomā vai fragmentāri. Tas ietilpst pašvaldības kompetencē.
Ļoti bieži firmas, kas vēlas pašvaldības teritorijā būvēt jaunas degvielas stacijas, ar investīcijām piedalās aktuālu pilsētas problēmu risināšanā. Nesenā pagātnē firma «Neste» par atļauju ierīkot staciju Rīgas ielā pārskaitīja domei 68000 latu: 40000 latu tika ieguldīti Sv.Trīsvienības baznīcas torņa atjaunošanā, 20000 pievienoti summai, par ko centrālā slimnīca iegādājās kompjūtertomogrāfu, un 8000 latu tika skolu valdei. Katru reizi, kad tiek sākta diskusija par iespēju būvēt jaunu degvielas staciju pilsētā, emocijas jelgavniekos sit augstu vilni. Droši vien atceramies, cik karsti strīdējāmies, pirms parādījās «Zemgales naftas» degvielas uzpildes stacija Satiksmes ielā un firmas «Texaco» būve Rīgas un Garozas ielas krustojumā. Domāju, ka tagad neapmierināto saskaitīšanai pietiks ar vienas rokas pirkstiem.
Es uzskatu, ka jaunu degvielas staciju rašanās pilsētā ir iespējama, ja tā nav pretrunā ar pilsētas attīstības koncepciju, ģenerālo plānu, apbūves saistošajiem noteikumiem, celtniecības normu un noteikumu prasībām, kā arī ievērojot vides aizsardzības, sanitāros, ugunsdzēsības noteikumus. Jāatceras, ka degvielas uzpildes stacija nav tikai smirdoša autotransporta pulcēšanās vieta ar eļļainām degvielas mucām. Šodien tās dod jelgavniekiem vairākus desmitus darba vietu, to tuvumā ir labiekārtota vide gājēju ietvju, koku stādījumu un zālienu veidā. Šeit ir iespējas visu diennakti iegādāties pirmās nepieciešamības preces, piezvanīt no taksofona un pat nomazgāties dušā. Un, ja viens otrs no mums, vēlā vakara stundā šļūcot uz māju pusi pa Brīvības bulvāri, nav bijis spiests nosvīst no pēkšņa lūguma dot piesmēķēt, tad tas ir tāpēc, ka līdzās ir gaiša saliņa «Texaco».
Kopš 13. janvāra uz galvenā arhitekta galda atrodas domes pilsētas saimniecības komitejas 1997. gada 9. decembra protokols, ar kuru man uzdots likumā noteiktajā kārtībā gatavot materiālus SIA «Shell Latvia» degvielas uzpildes stacijas būvniecības idejas publiskajai apspriešanai. Oficiālu dokumentu par firmas «Statoil» degvielas uzpildes stacijas plānoto celtniecību Lielajā ielā galvenā arhitekta rīcībā nav.
