Lizete Salmiņa atklājusi Jelgavā tikai vienu suņuburkšķu audzētavu – pie Lielupes tilta («ZZ», 2. augustā).
Lizete Salmiņa atklājusi Jelgavā tikai vienu suņuburkšķu audzētavu – pie Lielupes tilta («ZZ», 2. augustā). Bet šī Jelgavu krāšņojošā kultūra zeļ vēl arī citur. Tā lieliski saderas ar strauji iznīcībai pretim ejošajiem vecpilsētas namiņiem. Spēcīgs nezāļu ansamblis koši rotā kādreiz par skvēru saukto pleķi starp J. Asara un Dobeles ielu. Suņuburkšķiem pretim stāv vienīgais atdzimstošais nams Vecpilsētas ielā – Edītes Krūmiņas īpašums. Bet pārējie nameļi jau ir ar cauriem vai aizklapētiem logiem un droši vien drīz izkūpēs krāsnīs vai paši salīdīs zemē. Arī kādreizējais tirdzniecības namiņš Vecpilsētas un Dambja ielas stūrī, ko daži uzskata par vecāko būvi Jelgavā. Kāda saulaina burkšķošanās perspektīva!
Citi suņuburkšķu brāļi kuplo Slimnīcas ielā. No Rūpniecības ielas gar krievu vidusskolu var iet pa jaunu trotuāru, kas pie skolas sētas apraujas un salien suņuburkšķos iekšā. Tā ir varena kultūra – suņuburkšķi. Kas tiem ko trotuāru neaprīt! Un vēl notiek sasaukšanās – ar tuvīno Zirgu ielu, kam no Slimnīcas līdz pat Tērvetes ielai trotuāru vispar nav. Ir krūmi un aizauguši grāvji, kur burkšķiem tālāk burkšķoties. Ielai tāds nosaukums dots tādēļ, ka tagadējās 2. vidusskolas teritorijā savulaik zirgu tirgus bijis. Tagad pa šo ielu rikšiem bērīti vis nepalaidīsi. Lūgšus lūgts tur neiegriežas pat jaunais ormaņtaksometrs. Lai zirgs kāju nenolauž. Varbūt tieši tāpēc – lai nenolauztu kāju vai riteni,- te neiegriežas arī remontētāji un pilsētas saimnieki?
Bet var jau būt, ka tie burkšķi tiek audzēti ar nolūku – tie pārņems visu – visas bedres, ielas, skvērus, namus…
Man ausīs jau skan tā dziesma «Šitā, brāļi, dzīvodami, neziņā aiziesim…»
