«Neievēro noteikumus» (3. februāris). Guntis: Runājot par Dambja un Asteru ielas krustojumu, jāatzīmē, ka tas ir viens no nejaukākajiem krustojumiem pilsētā, it īpaši brīvdienās.
“Neievēro noteikumus” (3. februāris)
Guntis: Runājot par Dambja un Asteru ielas krustojumu, jāatzīmē, ka tas ir viens no nejaukākajiem krustojumiem pilsētā, it īpaši brīvdienās. Ielas krustojas asā leņķī, bet tiem, kas no Asteru ielas izdara kreiso pagriezienu uz Dambja ielu, redzamību aizsedz uz Dambja ielas neatļautā vietā novietotās automašīnas, kas stāv gan pie paša krustojuma ar Asteru ielu, gan uz gājēju pārejas, gan T veida krustojumā ar Egas ielu. It īpaši bieži nevietā ir nolikts balts mikroautobuss ar numuru DV – 6496, kas laikam apkalpo veikalu “Žanis”. Tādējādi situāciju uz Dambja ielas neatkarīgi no tā, vai vadītājs ir apstājies pie “STOP” zīmes vai nav, bieži vien var ieraudzīt tikai tad, kad jau ir izbraukts līdz ass līnijai. Un, ja pa Dambja ielu pretī nāk autobuss vai smagā automašīna, tad domā nu, kur sprukt, jo iela ir visai šaura. Braucot pa Dambja ielu, parasti pirms šā krustojuma mazliet piebremzēju, jo pēc pieredzes zinu, ka var sagaidīt visādus pārsteigumus.
Citās Latvijas pilsētās, atstājot auto neatļautā vietā, var ātri iedzīvoties policijas izrakstītā soda kvītī. Rīgā tās izraksta pašvaldības policija, Tukumā Ceļu policija. Kas traucē mūsu pilsētas likumsargiem ieviest kārtību ne tikai Lapskalna ielā pie tirgus, bet arī citur pilsētā?
“Jelgavas Autobusu parks mainās. Uz augšu?” (3. februāris)
Lisa: Tagad par nokļūšanu Rīgā darbā laikus būs jāmaksā Ls 1,10 (0,90 + 0,20 par rezervāciju). Kur vēl ir redzētas tādas cenas? Vienīgi ceru, ka paaugstināta komforta “mikriņos” nesals kājas kā tajos pārtaisītajos, kur laikam grīdu bija aizmirsuši ielikt.
rosita: Lisa, būs vien tev tāpat kā man turpmāk jāizmanto Latvijas Dzelzceļa pakalpojumi.
sailīte: Nu bet, mīlīši, par visu tagad jāmaksā, un cik tad ilgi vilciens būs lētāks? Tas ir tikai laika jautājums.
Atcerieties, visam cenas paaugstinās: degvielai, elektrībai… Un jūs tik čīkstat, ka viss paliek dārgāks. Par velti šajos laikos vairs nekas nav.
Vendija: Varbūt pilsētas robežās staigāsim kājām? Lētāk un veselīgāk, tikai laiks gan garāks…
jelgavniece: Vēlos pievērst uzmanību autobusu maršrutu numuriem, kas tiek novietoti uz paneļa aiz autobusu priekšējā stikla. Kāpēc tie nav normāli izgaismoti? Citās pilsētās nav problēmu tos ieraudzīt arī tumsā. Katru reizi jūtos nožēlojami (ne tikai es), kad pa kaklu pa galvu nesos no vilciena, bet izrādās, ka tas ir cita maršruta autobuss. Tā ir ņirgāšanās!
vagons: Par vilcieniem gan nav taisnība, ka pacels cenu, jo nav pamata. Elektrības sadārdzinājums attiecas tikai uz mazajiem elektroenerģijas patērētājiem, un Latvijas Dzelzceļu tas pilnīgi neietekmē. Bet, vienalga, tā starpība būs liela, varbūt vienkārši gribēs nopelnīt!
rīdzinieks: “Besī ārā”, ka tagad noteikti vesels bars “mikriņu” braucēju pārsēdīsies uz vilcieniem, kas jau tā ir pilni, un ir jāpieliek diezgan lielas pūles, lai dabūtu sēdvietu. Nekādi nespēju saprast, kā šajos laikos uzņēmums (JAP un citi) var atļauties būt tik neelastīgs un nepretimnākošs (runājot par neapstāšanos 4. līnijā).
smalki: Šoferis sēž plānā baltā kreklā, bet es sala laikā iesēžos autobusā ar kažociņu. Maršruta galapunktā visi pasažieri izbirst ārā, kūpēdami un sviedrus slaucīdami, jo klimata iekārtu neviens neprot noregulēt.
WWW.ZZ.LV
