Lai iedzīvotāji neizdarītu pāragrus secinājumus par ar Pasaules Bankas projekta īstenošanu mūsu pilsētā un situāciju siltumapgādē, 19. janvāra «Zemgales Ziņās» publicēto informāciju.
Lai iedzīvotāji neizdarītu pāragrus secinājumus par ar Pasaules Bankas projekta īstenošanu mūsu pilsētā un situāciju siltumapgādē, 19. janvāra «Zemgales Ziņās» publicēto informāciju (par Valsts kontroles secinājumiem PB kredīta atmaksas sakarā – red.) nepieciešams papildināt.
Valsts kontroles revīzija uzņēmumā «Jelgavas siltumtīkli» notika pusgadu, un to pabeidza 1998. gada 27. jūlijā. Tika izdarīti divi galvenie secinājumi.
Pirmkārt, finansiālā situācija uzņēmumā ir ļoti sarežģīta, un šobrīd, pastāvot pašreizējam nemainīgam cenu līmenim, uzņēmumam nav iespēju atdot parādu valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Gāze». Otrkārt, šajā situācijā nav iespējams uzsākt Pasaules Bankas aizdevuma atmaksāšanu no 2000. gada novembra.
Uzņēmuma finansiālo situāciju būtiski ietekmē iedzīvotāju parāds par siltumu, kas 1998. gada 1. janvārī bija 3486000 latu. Ja iedzīvotāji to samaksātu savu parādu, problēmas, kas tika atzītas Valsts kontroles aktā, tiktu atrisinātas.
Uzņēmums «Jelgavas siltumtīkli» no 1995. gada strādā ar zaudējumiem, kas rodas sakarā ar neapmierinošu samaksu par piedāvātajiem pakalpojumiem. Rezultātā uzņēmums nevarēja samaksāt gan mazuta piegādes kompānijām, gan «Latvijas Gāzei», gan akciju sabiedrībai «Jel-gavas cukurfabrika», kuras laikā nesamaksātajiem rēķiniem pieskaitīja vēl soda naudu.
Parāda veidošanās «Latvijas Gāzei» sākās jau 1992./1993. gada apkures sezonā, kad Latvijā centralizēti tika noteikti apkures tarifi, kas neatbilda uzņēmuma faktiskajām izmaksām. Tika ieviesti apkures taloni pensionāriem, par kuriem valsts maksāja tikai pēc apkures sezonas. Tai beidzoties un salīdzinot faktisko siltumenerģijas pašizmaksu ar iekasēto summu, izrādījās, ka valsts dotācija nesedza cenu starpību.
Pamatojoties uz Ministru kabineta 1995. gada 7. novembrī izdotajiem noteikumiem, siltumtīklu uzņēmums dzēsa budžeta organizācijām siltuma parādu par 204688 latiem un norakstīja to no 1995. gada bilances. «Latvijas Gāze» neatzina šos noteikumus un turpināja aprēķināt soda naudu par minēto summu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 1997. gada 20. februārī izdoto rīkojumu «Par pašvaldību, pašvaldības uzņēmumu debitoru parādu un īstermiņa kredīta saistību daļēju dzēšanu» Finansu ministrija pārņēma daļu no «Latvijas Gāzes» debitoru parādiem un tostarp arī siltumtīklu uzņēmuma parādu 4096038 latu apjomā, kura atmaksāšana būtu jāsāk ar 1999. gadu.
Pagājušā gada septembrī pirms tarifa apstiprināšanas divas reizes pilsētas Domē tika izskatīta informācija par uzņēmuma ekonomisko situāciju. Pagājušajā vasarā to izvērtēja arī somu konsultantu kompānija «EKONO ENERGY Oy» un secināja, ka tarifi ir jāpaaugstināt, taču nepieciešamais paaugstina ir par lielu, lai iedzīvotāji to spētu samaksāt. Tādēļ Dome pieņēma pareizu politisku lēmumu par tarifu starpības kompensāciju un apstiprināja daudz reālāku tarifu, kas apturēs apzinātu uzņēmuma stāvokļa pasliktināšanos.
Pašlaik uzņēmumā tiek sakārtoti finansu jautājumi, saskaņoti kredītu un parādu atmaksāšanas grafiki ar uzņēmuma debitoriem un kreditoriem. Uzņēmumam kopīgi ar pašvaldību ir jāpanāk, lai parāda «Latvijas Gāze» maksāšanas sākums tiek pārcelts uz 2012. gada otro pusi, pēc Pasaules Bankas kredīta atmaksas.
Lai likvidētu iedzīvotāju parādu par siltumu, ar iedzīvotājiem tiek slēgti līgumi par to samaksu saskaņā ar abpusēji saskaņotiem maksāšanas grafikiem. Uzņēmumā tiek pievērsta liela vērība izmantoto līdzekļu uzskaites un kontroles pilnveidošanai. Ir atmaksāti īstermiņa kredīti, kurus uzņēmumam kopā ar pašvaldību bija jāņem projekta īstenošanai. Valsts ar savu finansējuma daļu projektā nepiedalījās.
Visu minēto pasākumu veiksmīga realizācija, kā arī iedzīvotāju maksātspējas pieaugums nodrošinās sekmīgu centralizētās siltumapgādes rehabilitācijas projekta īstenošanu un aizdevuma atdošanu Pasaules Bankai.
Domes preses dienests
