Gunārs Bubulis ir ne vien komunālās saimniecības uzņēmuma SIA «KULK» vadītājs, bet piedalījies arī ielu būves un remonta vietējās politikas «taisīšanā».
Gunārs Bubulis ir ne vien komunālās saimniecības uzņēmuma SIA «KULK» vadītājs, bet piedalījies arī ielu būves un remonta vietējās politikas «taisīšanā». Savulaik bijis pilsētas padomes deputāts, bet nu jau vairākus gadus darbojas Jelgavas Domes Autoceļu fonda padomē.
– Politika ir pareiza, tikai agrāk tās realizēšanai trūka materiālu (bitumens un naftas produkti bija deficīts), bet tagad – naudas.
Tā G.Bubulis acīmredzot vērtē vietējo politiku, bet gluži pretēji – «lielo». Diemžēl lielā ir tā, kas virza naudu un līdz ar to arī visas vietējās izredzes. Padomju laikos prioritāte bijusi valsts ceļi, Rīga, Jūrmala. Pārējiem ticis pārpalikums. Ir gan pilsētiņas un pilsētas, kas pat ar šo pārpalikumu mācēja savas ielas dabūt krietni gludākas nekā Jelgavā. Taču pēdējos gados, nevar noliegt, vairāk vai mazāk bedrainas ir visas.
Tagad lielās politikas prioritāte ir budžets, kurā nedrīkst būt deficīta. Un tā nodrošināšanai tiek izmantoti visi iespējamie avoti. Ieskaitot arī no transporta līdzekļu nodevām un degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem veidoto Valsts autoceļu fondu, kas, salīdzinot ar šogad sākotnēji plānoto, samazināts par veseliem 12 miljoniem.
– Luksoforu ekspluatācija, ceļa zīmes, ielu kaisīšana ziemā, arī bedrīšu remonts – tie ir darbi, kas nav atliekami. Bet ir skaidrs, ka jābūvē arī kas no jauna. Un, ja no budžeta naudu dabūt nevar, tad ir jāņem kredīts, – ir pārliecināts G.Bubulis un vienīgi nožēlo, ka pašlaik vairs nav tās labākās procentu likmes.
Ir jāizvērtē un jāaprēķina, kuras ir galvenokārt labojamās ielas. Tā varētu būt divu gadu programma.
Vēl viens vietējās politikas jau pagājušajā gadā iecerēts, bet joprojām kaut kādu G.Bubulim nezināmu apstākļu nerealizēts pasākums ir ielu operatīvās uzturēšanas nodošana vienas organizācijas pārziņā. Rīgā un Liepājā jau esot noslēgti šādi līgumi. Beidzot arī Jelgavas Autoceļu fonda padome likšot priekšā Domei organizēt konkursu firmām par ielu un ceļu ikdienas uzturēšanu kārtībā. Šāds līgums ar pašvaldību, noslēgts uz vairākiem gadiem, ļauj firmai strādāt ritmiski, plānveidīgi, iepirkt jaunu tehniku, ieviest tehnoloģijas, spriež «KULK» direktors un neslēpj, ka viņa vadītā firma šim konkursam nopietni gatavojas. Speciālisti jau izvērtējuši, kur noteikti nepieciešams likt asfalta kārtu, kur frēzēt, kur var pietikt ar vienkāršu bedrīšu labošanu. Pēc direktora domām, ir vajadzīgs ielu labošanas grafiks sezonai, taču ar līgumu noteiktā atbildība ļautu arī firmai pašai izvēlēties pirmkārt remontējamās vietas atkarībā no operatīvās nepieciešamības (citiem vārdiem – bedres lieluma vai bīstamības).
– Tas gan nenozīmē, ka visas bedres tūdaļ pazudīs. Viss asfalts ir vienās plaisās, un katra plaisa grib kļūt par lielu bedri, – tāds ir G.Bubuļa praktiskais secinājums.
