Kā atvasaras melanholijas muzikālie vēstneši augusta beigās Jelgavā viesosies Latvijā vēl pavisam neordinārā mūzikas stilā – ska – muzicējošā grupa «Voiceks Voiska» un lietuviešu «LMP», kas apvienojuši regeja ritmus ar punk raupjajām skaņām.
Kā atvasaras melanholijas muzikālie vēstneši augusta beigās Jelgavā viesosies Latvijā vēl pavisam neordinārā mūzikas stilā – ska – muzicējošā grupa «Voiceks Voiska» un lietuviešu «LMP», kas apvienojuši regeja ritmus ar punk raupjajām skaņām.
Augustā abas grupas vienojušās komandā, lai Latvijas un Lietuvas klausītājus iepazīstinātu ar šiem savdabīgajiem mūzikas stiliem.
Ska radies Jamaikā sešdesmitajos gados. Tajā apvienotas amerikāņu svinga, džeza, bigbīta un ritma blūza skaņas ar tradicionālo jamaikiešu kalipso un mento. Šī mūzikas stila pionieri bija «The Skatalites». ASV populārāks kļuva viens no ska modificētajiem variantiem – regejs ar Bobu Mārliju priekšgalā. Anglijā ska atzīšanu piedzīvoja astoņdesmitajos gados, kad no punk un new wave (jaunā viļņa) nogurdinātie mūziķi sāka savās kompozīcijās ieviest daudzus ska elementus. Par šīs kustības simbolu kļuva melnbaltais krāsu salikums, jo bieži grupās bija apvienojušies melnās un baltās rases pārstāvji. Populārākie šī muzicēšanas stila pārstāvji bija «The Specials» un «Madness», lielā mērā ietekmējušies no tā arī leģendārie pankroka pārstāvji «The Clash». Trešais ska atzīšanas vilnis sākās ASV astoņdesmitajos gados, kad pankroka grupas «The Toasters» un «Bim Skala Bim» uzsāka līdzīgu darbību kā angļi. Viņu piemēram drīz sekoja arī citi mūziķi, izveidojot veselu virkni dažādu ska novirzienu: skapunk, skacore, ska+jazz, ska+funky un citus. Deviņdesmitajos gados vairākām šo virzienu grupām izdevās pat iegūt pasaules atzinību, iekļūstot arī dažādu topu virsotnēs («Sublime», «No Doubt», «The Mighty Mighty Bosstones» u.c.). Tomēr savā būtībā ska ir saglabājis underground mūzikas statusu, klausītājus visbiežāk saistot ar pūšamo instrumentu piedāvāto ritmisko melodiju.
Latviešu ska pirmatklājēji «Voiceks Voiska» savas gaitas uzsākuši 1993. gadā kā viena cilvēka istabas projekts ar nosaukumu «Voiceks». Laikā gaitā piepulcināti mūziķi un nostabilizējies muzicēšanas stils ļāva grupai 1998. gadā oficiāli paziņot par savu eksistenci. Pašreizējie ansambļa dalībnieki ir gana pieredzējuši mūziķi, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma darbojušies vairākās Latvijas underground vienībās. Arī pašlaik daži puiši ir nodarbināti grupās «Baložu pilni pagalmi» un «The Satellites».
Mūziķi pārsvarā dzied latviski, taču, kā viņi saka, nesmādē arī citas mēles un cenšas spēlēt tā, lai klausītājam kājas pašas cilātos. Daudz tiek domāts arī par skatuves tēlu.
Otra viesu grupa no Viļņas – «LMP» (tulkojumā – lipīgie maharadžas pirksti). Šis pankroku atskaņojošais projekts aizsākās 1995. gadā. Tā dalībnieki vēlējās publikai piedāvāt ko savdabīgu, tādēļ sāka spēlēt regeju. Grupas repertuāra 100 dziesmās regejs apvienots ar džezu, rumbu, pankroku un ska.
Tas viss jelgavniekiem gluži kā rudens dāvana tiks pasniegts koncertos naktsklubā «Tonuss» un akcijā «Mēs – tornim» 20. un 21. augustā.
