Garais un siltais rudens ir ļāvis savākt izaudzēto. Tagad svarīgi to visu pilnvērtīgi saglabāt. Visizplatītākais un vērtīgākais kāpostu pārstrādāšanas veids ir skābēšana.
Garais un siltais rudens ir ļāvis savākt izaudzēto. Tagad svarīgi to visu pilnvērtīgi saglabāt. Visizplatītākais un vērtīgākais kāpostu pārstrādāšanas veids ir skābēšana.
Pēc pieredzes, kāpostus skābē dilstošā mēnesī, tad tie saglabājas kraukšķīgi līdz pat pavasarim. Laba diena kāpostu skābēšanai ir šodien.
Skābēti kāposti ir ļoti vērtīgs pārtikas produkts. Tie satur daudz C vitamīna, pienskābes, cukura un minerālsāļu. Pienskābe, kas radusies skābēšanas procesā, nomāc pūšanas darbību gan produktā, gan vēlāk arī ēdāja gremošanas traktā. Pareizi ieskābētu kāpostu smarža un garša veicina nepieciešamo gremošanas sulu izdalīšanos.
Skābēšanai ņem vēlo kāpostu šķirnes ar cietām un veselām galviņām.
Kāpostus tradicionāli skābē tīrās muciņās, taču tagad mājsaimnieces, īpaši pilsētās, izmanto citus traukus. Piemēram, emaljētus katlus vai alumīnija veļas grāpjus, kuros ieklāj jaunus polietilēna maisus. Maisi Jelgavas saimniecības preču veikalos ir nopērkami par Ls 0,30 – 0,35.
Kāpostiem pievieno sāli, cukuru, skaidiņās rīvētus burkānus, dzērvenes. Parasti sāli ņem 1 līdz 2 % no kāpostu daudzuma. Nevēlama ir rīvētu ābolu pievienošana, jo tie veicina C vitamīna šķelšanos. Vispiemērotākā garšviela – ķimenes.
Ja kāpostus skābē lielos daudzumos, to sasmalcināšanai lieto kāpostu ēveli. Skābu kāpostu cienītāji tās vēl nav izpirkuši veikalā «Mītavas Elektra». Tur ēvele maksā nepilnus deviņus latus. Pēc pieredzes ir pārbaudīts, ka kāpostu smalcināšanai var izmantot elektrisko virtuves kombainu.
Saēvelētus vai sloksnītēs sagrieztus kāpostus ar koka stampiņu blīvē tīrā traukā, līdz parādās sula.
Starp sablīvētājām kārtām kaisa garšvielu maisījumu. Ja kāpostu daudzums nav liels, tos ar garšvielām var samaisīt jau pirms blīvēšanas. Ja nav stampiņas, kāpostu porciju pārkaisa ar sāli un saburza ar rokām, līdz parādās sula. Sāls klātbūtne paātrina sulas atdalīšanos.
Kad trauks pilns līdz malām un kāpostus pārklāj sula, virsū klāj tīras, veselas kāpostu lapas vai drāniņu, uzliek koka ripu vai piemērota lieluma šķīvi un piespiež ar slogu (piemēram, tīru laukakmeni).
Ieskābšanai vēlamā temperatūra ir no 20 līdz 24 grādiem. Kad kāposti sāk rūgt, tiem parādās putas. Līdz ar rūgšanu sāk izdalīties sērūdeņradis. Šo gāzi izvada, līdz trauka dibenam iedzenot koka nūju (koka karotes kātu) un to pakustinot. Pēc ieskābšanas, lai pārtrauktu procesu, trauku novieto vēsā telpā. Kāpostus var pārlikt trīslitru burkās.
