Pēdējā laikā daudz dzird runājam par dažādiem jautājumiem, kas skar katram no mums aktuālo satiksmes drošību.
Pēdējā laikā daudz dzird runājam par dažādiem jautājumiem, kas skar katram no mums aktuālo satiksmes drošību. Tiek arī ieviesti arvien jauni noteikumi un nosacījumi, kā uzlabot ceļu satiksmes drošību. Kaut arī, pievēršot uzmanību atsevišķiem skaitļiem, jāsecina, ka preventīvie satiksmes drošības uzlabojumi ir visai nosacīti, jo Jelgavā vien pusgada laikā reģistrētas 56 avārijas, kas ir par 16% vairāk nekā pērn. Var jau būt, ka nav vērts rēķināt šos procentus, tomēr skaidrs ir tas, ka reģistrēto satiksmes negadījumu skaits nesamazinās, un nesamazinās arī to autovadītāju skaits, kas bez sirdsapziņas pārmetumiem reibumā sēžas pie stūres. Tāpat laikam lieki ir atgādināt, ka autoavārijas ir trešais izplatītākais nāves cēlonis Latvijā, jo skaitļi taču ir tik bezpersoniski.
Mēģināsim aplūkot, ko tad īsti par satiksmi Latvijā domā tipisks autovadītājs. Noteikti lielais vairums no viņiem savu stāstu sāks ar sūkstīšanos par sliktajiem ceļiem, neapzinīgajiem kājāmgājējiem, nepareizajām ceļazīmēm un negodīgajiem ceļu policistiem. Jā, noteikti visas šīs problēmas ir aktuālas, taču paši autovadītāji pēc profesijas, dabas un aicinājuma nereti izvairās piebilst, ka tieši braukšana dzērumā ir daudz lielāka problēma nekā visas iepriekš minētās kopā ņemtas.
Laikam jāatzīst, ka braukšana dzērumā ir kārtējais padomju kultūras mantojums (atcerēsimies kaut vai traktoristu «varoņdarbus» dižajos kolhozu laikos), ar kuru tā īsti tikt galā nemaz nav iespējams, ņemot vērā, ka Latvija ir līderpozīcijās alkohola patēriņā uz vienu iedzīvotāju. Arī statistika šai ziņā nav iepriecinoša, proti, pirmajā pusgadā par braukšanu reibumā aizturēts 6914 šoferu, no kuriem 591 jeb 9% – atkārtoti. Arī Jelgavā un rajonā pusgada laikā par braukšanu reibumā aizturēti jau 393 autovadītāji, no kuriem 99 pamanījušies vadīt transporta līdzekli bez vadītāja apliecības. Šie skaitļi norāda tikai uz to, ka līdzšinējām akcijām un aicinājumiem nebraukt reibumā ir tikai periodiska iedarbība un vieglprātīgie autovadītāji turpina apdraudēt sevi un pārējos satiksmes dalībniekus ar līdzšinējo intensitāti.
Lai kaut nedaudz uzlabotu situāciju, Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izstrādājusi un iesniegusi Ministru Kabinetā apstiprināšanai noteikumus «Par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju». Būtībā minētie noteikumi paredz kārtību, kādā veicama veselības pārbaude transporta līdzekļu vadītājiem, jo līdz šim kā alkoholiķi, tā narkomāni pēc aizturēšanas pie stūres reibumā tiesības varēja atgūt bez speciālām veselības pārbaudēm. Specializētās veselības pārbaudes tiek veiktas lielākajā daļa attīstīto pasaules valstu, turklāt atsevišķās valstīs reibumā aizturētajiem autovadītājiem tiek piemērotas pat īpašas ārstniecības programmas, un ceļš līdz tiesību atgūšanai ir gana sarežģīts.
Šīs medicīniskās pārbaudes veiks ārstu komisija, kuras sastāvā būs divi sertificēti narkologi, psihiatrs, kā arī citi speciālisti. Protams, šādas pārbaudes būs visai komplicētas, jo pēc narkologu atzinuma nav nemaz tik viegli noteikt robežu, pēc kuras pārsniegšanas cilvēku jau var saukt par alkoholiķi. Šajā gadījumā vieglāk ir diagnosticēt narkomānu, jo narkotiskās vielas ilgāk saglabājas cilvēka organismā un atkarība veidojas daudz ātrāk nekā no alkohola.
Pavisam noteikti ir skaidrs tas, ka šīs medicīniskās pārbaudes transporta līdzekļa vadīšanas pretindikāciju aizdomu gadījumā var ievilkties pietiekami ilgi un nebūs no lētajām. Turklāt ir garantija, ka ar alkoholismu vai narkomāniju sirgstošie nevarēs atgūt vai saņemt autovadītāja apliecību, iekams specializētā ārstu komisija nebūs atzinusi, ka persona ir izārstējusies no iepriekš minētajām slimībām.
Specializētās medicīniskās pārbaudes īpaši būtiski varētu ierobežot narkomānu sēšanos pie stūres, jo līdz šim narkomāni visai bravūrīgi vizinājās pa Latvijas ceļiem un priecājās, ka Ceļu policija nav tik profesionāla, lai pieķertu autovadītājus narkotisko vielu reibumā. Tas arī ir saprotams, jo bieži vien narkomāna (protams, atkarībā no lietotā narkotiku veida un daudzuma) reibums ārēji ir grūti pamanāms, taču būtībā savā intensitātē noteikti pārspēj pieļautās 0,5 promiles.
Vēl jaunie noteikumi paredz, ka obligātās veselības pārbaudes autovadītājiem būs jāveic tikai reizi desmit gados, nevis piecos, kā tas bija iepriekš. Šī prasība it kā tiek saskaņota ar autovadītāja apliecības derīguma termiņu (10 gadu), tomēr ir pamatotas šaubas par to, vai desmit gadu nav pārāk ilgs periods, kura laikā veselība var nebūt tik konstanta, kā mēs to vēlētos.
Saprotams, ka šie noteikumi par obligātajām veselības pārbaudēm autovadītājiem nebūs nekāda brīnumnūjiņa, tomēr virkne potenciālo slepkavu noteikti paliks bez tiesībām un turpmāk savus reibuma priekus varēs baudīt kājāmgājēja statusā.
