Šaubas par naudas izcelsmi un risks, ka līdzekļi tiek taupīti kā nodrošinājums nelikumīgiem darījumiem nākotnē, – tie ir galvenie pārmetumi, ko politiskās korupcijas pētnieki raida to deputātu kandidātu virzienā, kas lielas naudas summas izvēlējušies krāt nevis bankas kontā, bet zeķē. Politiķi gan taisnojas, ka pie finansēm tikuši legāli, bankām uzticas, bet uz jautājumu, vai negrasās naudu pārvietot uz kontu, paaugstinātā tonī atbild, ka tā nav vēlētāju darīšana.
Sabiedrības par atklātību «Delna» mājas lapā www.kandidatiuzdelnas.lv publiskotajā deputātu kandidātu reputācijas datu bāzē apkopota informācija par sarakstu līderiem. Viens no faktoriem, kas to ietekmē, ir skaidras naudas uzkrājumi. Visvairāk kandidātu ar apšaubāmu reputāciju ir Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS), «Saskaņas centrā» (SC) un Šlesera Reformu partijā/LPP/LC. Visaugstākajā riska grupā atrodas divi premjera amata kandidāti – Aivars Lembergs (ZZS) un Ainārs Šlesers. A.Lembergs skaidrā naudā glabā 114,6 tūkstošus latu, turklāt ir absolūts parādsaistību līderis ar 10,45 miljoniem latu, kas ievērojami pārsniedz visu pārējo premjera amata kandidātu parādus kopā. «Man nav jāatbild, ko darīšu ar savu naudu» Zemgales vēlēšanu apgabalā lielākos skaidras naudas krājumus izveidojis «Vienotības» deputāta kandidāts jēkabpilietis Dzintars Zaķis, kurš ārpus bankas glabā nepilnus 42 tūkstošus latu. Sarunā ar «Ziņām» viņš apgalvo, ka pie naudas ticis legāli, ko apliecinot arī desmit gadu garumā Valsts ieņēmumu dienestam sniegtās amatpersonas deklarācijas. Ejot politikā, esot pārdevis kapitāldaļas firmā un kopš 2002. gada šo naudu tā arī turējis ārpus kontiem. Tomēr saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem Dz.Zaķis SIA «Niko-Loto» kapitāldaļas par 28 tūkstošiem latu pārdevis tikai 2004. gadā. Politiķis teic, ka naudu mēdzot aizdot firmai «Datoru centrs», kad tai pietrūkst apgrozāmo līdzekļu. Tomēr pamatot, kāpēc tādus aizdevumus nevar veikt no bankas konta, viņš negrib, vien aicina «nekultivēt stereotipus par nelegālām darbībām». Uz jautājumu, vai negrasās kliedēt bažas par sevi un krājumus no zeķes pārvietot uz banku, viņš atbild paaugstinātā tonī: «Man nav jāreferē par to, ko es darīšu ar savas dzīves laikā uzkrāto nelielo kapitālu!»Kaut arī uzsver, ka bankām pilnībā uzticas, turklāt sešus darba gadus aizvadījis kredītiestādē, vairāk par 27 tūkstošiem latu skaidrā naudā glabā arī Dz.Zaķa partijas biedrs dobelnieks Jānis Reirs, kurš 10.Saeimā ir Budžeta un finanšu komisijas vadītājs. «Izmantoju situāciju, ka likums neliedz naudu turēt zeķē. Man tā nauda nav uzrādīta no zila gaisa,» viņš saka. Arī viņš varot pierādīt līdzekļu izcelsmi – kļūstot par politiķi, pārdevis kapitāldaļas uzņēmumā «Spodrība». Par tādu finanšu izmantošanu nelegālos ēnu ekonomikas darījumos viņš neko nezinot.25 tūkstoši nav ievērojama summaKāpēc naudu tur makā, nevis kontā, pēc būtības nespēj atbildēt Zatlera Reformu partijas deputāta kandidāts baušķenieks Māris Freimanis. Viņš vairākkārt uzsver, ka kopš 1991. gada ir uzņēmējs, kam pieder veikali un īpašumi, tāpēc «tāda nauda nav ievērojama summa, un šodien tā ir, bet rīt vairs nav». Skaidru naudu viņam vajagot, lai ik pa laikam kreditētu savu uzņēmumu, bet, vai tas nav iespējams ar pārskaitījumiem no konta, viņš neatbild. Bankām gan uzticoties, ko pierādot viņa uzkrājumi kredītiestādēs. Darījumus ēnu ekonomikā viņš ar savu skaidro naudu neesot veicis, nodokļus maksājot pilnībā.SC Zemgales saraksta līderis uzņēmējs Ivars Zariņš, kurš desmit gadu bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, par iekrātajiem vairāk nekā 28 tūkstošiem latu teic – tā kā ilgstoši bijis amatpersonas statusā, viņa finansēm ikviens var izsekot. Tomēr 27,7 tūkstoši latu un 30 tūkstoši dolāru viņa makā bijuši jau 2001. gadā, kad pirmoreiz aizpildīja deklarāciju. Kur ņēmis tādu naudu, viņš telefonsarunā nevarēja atcerēties. Vēlāk gan precizēja, kā uzkrājums veidojies no uzņēmējdarbības. Kaut arī VID prasa deklarēt skaidru naudu, I.Zariņš stāsta, ka lielākā daļa no šādi uzrādītajām finansēm viņam esot nevis banknotes, bet cēlmetāls – zelta un sudraba monētas.Nauda ēnu ekonomikas darījumiem«Ja glabā skaidru naudu, neviens nevar pārbaudīt, vai man tādi līdzekļi vispār ir, turklāt Valsts ieņēmumu dienests, pat ja pārbauda, tad tikai trīs gadu darījumus,» skaidro sabiedriskās politikas centra «Providus» pētnieks Valts Kalniņš. Viņš gan uzsver, ka uzkrājumiem var būt arī leģitīmi veidi. Tomēr kaut ko secināt varot intuīcijas līmenī – uzticēties tādam politiķim vai ne. Korupcijas un publiskās atbildības pētnieks piebilst, ka lielu summu glabāšana, kas biežāk raksturīga Austrumeiropas valstīs, raisa jautājumu, vai tā nav saistīta ar naudas izmantošanu ēnu ekonomikas darbībās, izvairoties no nodokļu nomaksas. «Ja politiķis negribētu par sevi raisīt šaubas, naudu turētu kontos,» saka V.Kalniņš. Turklāt deputātu kandidātiem pat būtu jārāda piemērs un jāīsteno tāda politika, lai iedzīvotājiem nav jābažījas par savu līdzekļu drošību bankās. Gan atsakoties komentēt tieši deputātu kandidātu paradumus, tomēr skeptiski par naudas glabāšanu mājās izsakās arī banku pārstāvji. «Swedbank» preses sekretāre Kristīne Jakubovska vien norāda, ka skaidras naudas apjomi kopējo darījumu apritē samazinās. Kristīne Martinsone no SEB bankas izsakās tiešāk: «Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā arvien ir nozīmīgs – notiek lieli darījumi skaidrā naudā, arī citās valūtās, bet bankas nodrošina caurspīdīgumu.»
