Vasarā, kad ir ziedu pārpilnība, dažādu kompozīciju veidošana nesagādā īpašas grūtības. Taču arī ziemā sevi un citus priecēt ir iespējams, ja laikus būsim sarūpējuši dabas bagātības.
Vasarā, kad ir ziedu pārpilnība, dažādu kompozīciju veidošana nesagādā īpašas grūtības. Taču arī ziemā sevi un citus priecēt ir iespējams, ja laikus būsim sarūpējuši dabas bagātības. Radīt mājīgumu un skaistu vienkāršību var no dabīgiem materiāliem. Kompozīcijas veidošanā ir svarīgi, kā tiek sagatavots materiāls, vajadzīga fantāzija un uzdrīkstēšanās, turklāt modē pašlaik ir dabiskas nejaušības.
Košas ziedu un citu dabas materiālu kompozīcijas var veidot no visa, kas vien dabā ir atrodams. Var kombinēt kopā mākslīgos materiālus, mākslīgos ziedus, dzīvos un žāvētos ziedus, saknes, zarus, vārpas, pat nezāles. Vienmēr noderēs salmi, klūgas, kociņi, vīnstīgas, sūnas, ķērpji, pupu pākstis, čiekuri, kastaņi, piepes, bērza tāss, pat oļi. Reizēm vissīkākais ziediņš vai nezālīte kompozīcijai ir īstā «rozīnīte». Lieliski noder neļķu dzinumi un dažādi vīteņaugi, sārtie pīlādži atsvaidzinās katru jaunu ideju. Ja izžāvētas rozes uzliek uz tīra, balta šķīvja svinīgi uzklātā galdā, tās lieliski papildinās galda noformējumu un piešķirs tam retro noskaņu.
Ziedu žāvēšana
Žāvēšanai var izmantot jebkurus ziedus, bet svarīgi ir lietot pareizu metodi.
Nozīmīgi ir šādi priekšnoteikumi: temperatūra, gaisa maiņa, ziedus nedrīkst ietekmēt tiešie saules stari, jo tie balina krāsas. Īpaši piemērotas žāvēšanai ir visas sausziedes, piemēram, salmenes, celozijas, gomfrēnas, fizāļi, arī smilgas, grīšļi un lini, rozes, neļķes un frēzijas. Ir augi, kas būtu jāžāvē īpašā karstumā, piemēram, samtenes un peonijas, – tie, kuros ir daudz mitruma. Žāvēšanai izmantot var arī cepeškrāsnis un mikroviļņu krāsnis.
Parasti gan to dara bēniņos, pirtīs, ēnainās nojumēs. Saulespuķes pēc žāvēšanas vislabāk atstāt, lai putniņi vai pelītes izēd sēkliņas, jo tad tās nav jāizņem ar pirkstiem. Neļķes kaltē tumšā vietā, samtenes – uz sieta, tās var žāvēt arī, vienkārši sakarot uz virves kā veļu. Tā augam ir vismazāk iespēju deformēties. Pirms žāvēšanas ieteicams ziedus padzirdīt, lai tie saglabātu pēc iespējas dabīgāku izskatu. Ziedus vajadzētu kaltēt dažādās plaukšanas stadijās, jo nekad iepriekš nezinām, kad kāds zieds būs vajadzīgs. Var žāvēt arī ziedus, kas ir dāvināti vai vienkārši stāv vāzē, tikai «jānoķer» īstais brīdis, kad to darīt.
Der arī citi augi
Floristikā bieži izmantojami ir ķekaru augļi un ogas, piemēram, pīlādži un apiņi. Var žāvēt arī vienkāršu zāli, vai nu pakarot to, vai arī jau iepriekš izveidojot no tās vēlamo formu, arī koku lapas – gan nospiestas, gan brīvi žāvētas – dabīgas. Piepēm īpaša žāvēšana nav nepieciešama.
Kur to izmantosim?
Pašlaik modē ir viss dabīgais, arī roku darbs. No dabas materiāliem var veidot svečturus, sienas dekorus, pie griestiem piekaramus veidojumus, kas arī tumšajos gada mēnešos ļaus būt tuvāk dabai.
Pareizi sagatavoti augi palīdzēs veidot ne tikai draiskas un saulainas ziedu kompozīcijas svētkos, ar tām ikdienā var arī atsvaidzināt jebkuru telpu un padarīt to it kā vienkārši pievilcīgu. Burvīgi izskatīsies šķīvis no parafīna. To veido, uz paplātes uzklājot polietilēna plēvi un tecinot virsū gaišu parafīnu, pamīšus uz tā liek dažādas koku lapas. Kad viss sacietējis, plēvi noņem un – šķīvis gatavs.
Par atsaucību materiāla tapšanā pateicamies ziedu salona «Felikss» kolektīvam un zemnieku saimniecības «Dārziņi – 2» saimniecei Indrai Prieciņai.
