Jāņu nakts ir īpaša, jo tā uzrāda tev tuvākos. Ja šai naktī mīļotais cilvēks nav tev blakus, tad tev viņa nav vispār.
Jāņu nakts ir īpaša, jo tā uzrāda tev tuvākos. Ja šai naktī mīļotais cilvēks nav tev blakus, tad tev viņa nav vispār.
Jāņu nakts ir īpaša, jo tā ir gaiša un neļauj paslēpties pašam no sevis. Tieši Jāņu naktī žogam, ko prāts uzceļ, jūtas visvieglāk tiek pāri un mēs esam vispatiesākie.
Jāņu nakts mums ir saglabājusies cauri visiem aizliegumu gadiem un palīdzējusi palikt mums pašiem. Lasot jūsu iesūtītos Jāņu nakts piedzīvojumus, dzīvīgums, sirsnība un patiesums staro no katra vārda. Kamēr mēs tā pratīsim priecāties un arī pasmieties paši par sevi, mēs nepazudīsim.
Jūsu stāstus lasot, mēģināju atcerēties arī savus Līgo svētkus. Mani svētki ir naktsvijoles. Vectēva un vecāsmātes mājas kalnā. Lieli ozoli gar visu nogāzi. Mammas māsa, kas savā istabiņā uz plauktiņa noliek vāzi ar naktsvijolēm. Tās smaržo pa visu māju. Man ir tikai trīs gadi, un mani neņem līdzi naktsvijoles lasīt. Bet es tik un tā eju varbūt kādu gadiņu vēlāk, bet es atceros to naktsvijoļu pļavu. Tas ir īsts čūkslājs pērnā kūla, ciņi un dūkstis. Un ik pa gabaliņam trauslas un smaržīgas naktsvijoles.
Jāņu naktī mēs gaidām brīnumu papardes ziedā, saulītes rotā, otrā cilvēkā. Tā ir nakts, kad mīlestībai ir jāatnāk. Kaut vai uz tik īsu mirkli kā papardes ziedējums. Vai arī uz visu mūžu. Tāpēc jau mēs šai naktī nestāvam mājās un vientulībā, bet ejam cits citam pretī.
Nāks gada trīs garākās dienas 21., 22. un 23. jūnijs. Un trīs gada īsākās naksniņas, katra 6 stundas un 7 minūtes gara.
Sešās mijkrēšļa stundās, kad no mums aiziet nepagūst ne saulītes gaisma, ne siltums, var notikt ļoti daudz kas, bet galvenais viena otru var atrast divas sirdis.
Dvēsele slēpjas kā naktsvijole aiz ciņiem, dūkstīm un čūkslājiem. Lai to neievainotu, nesamīdītu, neizrautu ar visām saknēm. Un tikai gada īsākajās naktīs tā uzdrīkstas atvērties, smaržot un uzticēties.
Lai jums Jāņu naktī pietiek gan prieka, gan dziesmu, gan brīnuma, kad divas dvēseles satiekas.
