Tautas skaitīšanas likums un arī Eiropas regula paredz, ka iedzīvotāji valstī jāpārskaita ne retāk kā reizi desmit gados. Pašlaik notiekošās skaitīšanas rezultātus Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sola publiskot 2012. gada februārī, kad arī uzzināsim, kā mainījusies situācija šajos radikālajos darbaspēka un kapitāla brīvas pārvietošanās gados, cik vēl esam palikuši, kā un kur dzīvojam.
Šā gada tautas skaitīšanai rit jau sestā nedēļa. Pirmo reizi tās praksē Latvijas iedzīvotāji anketas varēja aizpildīt internetā, bet pie pārējiem uz viņu dzīvesvietu no 17. marta dodas tautas skaitītāji – mūspusē kopumā 95. Līdz aprīļa sākumam Jelgavā, kā arī Jelgavas un Ozolnieku novados saskaitīti jau vairāk nekā 20 procenti iedzīvotāju, stāsta Jelgavas un Ozolnieku novada tautas skaitīšanas vadītāja Zane Caune-Jākola. Uzticas un gaidaTautas skaitītāja Maruta Drēska ir viena no 36 novada skaitītājiem. Viņa pati dzīvo Zaļenieku pagastā, bet darba lapu sarakstā iekļautas arī kaimiņpagasta mājsaimniecības. Tautas skaitīšana pašlaik ir Marutas pamatdarbs. «Vispār esmu mājsaimniece, un mums ar vīru pieder šķirnes trušu audzētava. Tautas skaitīšanas darbs ir interesants – tā ir jauna pieredze, tikšanās ar cilvēkiem,» viņa vērtē. Vienā no adresēm dzīvokļa durvis netiek atvērtas, tautas skaitītāja raksta vēstuli, kurā norāda savu tālruņa numuru un datumu, kad ieradīsies atkārtoti. Ja cilvēks arī šajā laikā nebūs sastopams, viņam telefoniski ar M.Drēsku būs jāvienojas par iespējamo tikšanās laiku. Atkārtoti līdz 31. maijam tautas skaitītājs nāks arī pie tiem, kas kaut kādu iemeslu dēļ atteikuši interviju.Dzīvokļa durvis atver un nācēju droši dzīvoklī aicina Valentīna Patockaja no Glūdas pagasta Ūdelēm. Sieviete mājās ir viena, jo dēls pirms trim gadiem aizbraucis strādāt uz Angliju un kādu laiku tur domājot vēl palikt. «Zināju, ka notiek tautas skaitīšana un ka uz mājām nāks cilvēks ar datoru, tāpēc arī droši laidu iekšā,» paskaidro pensionāre. Viņa atzīst, ka tautas skaitīšanas rezultāti viņu īpaši neinteresējot: «Es pat nezinu, kur tos varēs redzēt. Pildu to, ko liek un kas ir obligāts.»M.Drēska piebilst, ka cilvēki laukos ir diezgan droši un lielākoties viņa tiek uzņemta laipni. Jaunie ārzemēs, bērni – ar vecvecākiemPie Teteles iedzīvotājiem dodas tautas skaitītāja Anita Valtere no Garozas. Viņas pamatdarbs vistiešākajā veidā saistīts ar cilvēkiem – viņa ir gide ceļojumu aģentūrā un pavada tūristus braucienā uz Horvātiju. Pašreiz nav tūrisma sezona un Anitai ir daudz brīvā laika, turklāt tā ir iespēja papildus nopelnīt. «Man patīk darbs ar cilvēkiem, ārā neviens nedzen, tikai reizēm kāds pasaka, ka īsti negrib piedalīties skaitīšanā. Viņi baidās par saviem datiem un no tā, ko jautāšu. Ir tādi, kas domā, ka jautājumi būs par ienākumiem vai nodokļiem, bet, kad intervija ir galā, jautā: tas ir viss, vairāk neko neprasīs?» smej A.Valtere. Nikni suņi un neizbraucami ceļi neesot problēma. «Suņi man ir draugi un virsū neklūp, viensētās eju kājām,» viņa stāsta.Anita neslēpj, cilvēki ir ļoti viesmīlīgi un teju katrā mājā piedāvājot iedzert tēju, lai gan tautas skaitītājiem ir noteikts, ka intervējamo dzīvesvietā dzert un ēst nedrīkst. «Ir dienas, kad izstaigāju desmit adreses, jo cilvēki grib izrunāties, pasūdzēt bēdas. Nav kas viņus uzklausa. Pa dienu mājās lielākoties ir veci cilvēki. Vecīši sēž ar mazbērniņiem, jo bērni strādā ārzemēs. Tetelē, Progresa ielā, ļoti daudzi aizbraukuši, tieši jauni cilvēki. Ir tādi, kas jau četrus, piecus un pat desmit gadus ir ārzemēs – tie atpakaļ vairs nebrauks,» spriež A.Valtere. Galvanovsku ģimenes mājās visi ir aizņemti cilvēki, jo saimniecībā nodarbojas ar dārzeņkopību un šobrīd darba pilnas rokas. Taču tautas skaitītājs prom netiek raidīts, un sarunai laiku velta saimnieka sieva Baiba. «Gribējām to izdarīt elektroniski, bet nepaspējām. Sabaidīja mūs, ka datiem var piekļūt trešās personas, tāpēc arī neesam saskaitījušies,» taisnojas Baiba. Viņa atzīst, ka ar nepacietību gaidīs tautas skaitīšanas rezultātus. Visvairāk interesējot, cik latviešu valstī vēl palikuši. Baiba stāsta, ka paziņu un draugu ģimenēs aizbraucēju netrūkst, bet pašu pie Latvijas turot darbs, plašā saimniecība un bērni. ZināšanaiCilvēki, kas atsakās piedalīties tautas skaitīšanā, var tikt sodīti pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) 166.6. panta, kurā ir paredzēta atbildība par statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas neiesniegšanu attiecīgajos normatīvajos aktos noteiktajos termiņos vai nepilnīgu minētās informācijas iesniegšanu attiecīgajām valsts institūcijām. Par izvairīšanos iesniegt informāciju fiziskas personas var tikt sodītas ar 100 – 250 latu naudassodu. Tautas skaitīšana citvietKrievijā Tautas skaitīšana tika pabeigta pagājušā gada oktobrī. To asi kritizējuši gan sociologi un eksperti, gan arī iedzīvotāji par datu safabricēšanu, turklāt, kā liecina personiskās aptaujas, vairāk nekā trešdaļa Maskavas iedzīvotāju vispār tajā nepiedalījās, raksta avīze «Ņezavisimaja Gazeta». Pēc oficiāliem datiem, Krievijas pilsoņu aktivitāte bijusi lielāka nekā 2002. gada tautas skaitīšanā. Tautas skaitīšanas rezultāti Krievijā tiek gaidīti ar lielu uzmanību, baidoties par zemo dzimstību un imigrantu pieplūdumu. Indijā Tautas skaitīšana tika sākta pagājušajā gadā, tās organizēšanā piedalījās 2,5 miljoni skaitītāju, kas apmeklēja septiņus tūkstošus pilsētu un 600 tūkstošus ciematu. Pēdējās desmitgades laikā iedzīvotāju skaits valstī audzis par 181 miljonu un tagad sasniedz 1,21 miljardu, vēsta BBC. Secināts, ka 2011. gadā Indijā dzīvo vairāk cilvēku nekā ASV, Indonēzijā, Brazīlijā, Pakistānā un Bangladešā kopā. Tautas skaitīšana Indijā, kas tiek veikta reizi desmit gados, pārvar lielas grūtības, jo lielajā teritorijā atrodas atšķirīgas kultūras. Skaitītājiem nākas saskarties ar augstu analfabētisma līmeni, miljoniem bezpajumtnieku. Lietuvā Šogad tautas skaitīšana plānota arī kaimiņvalstī. Tiesa, tur šis process paredzēts mēneša garumā. Lielbritānijā Stāsta Iluta, kas dzīvo Londonā: “Arī Lielbritānijā patlaban notiek tautas skaitīšana. Pastkastītē saņēmu anketu. Varēju to nosūtīt pa pastu vai aizpildīt internetā. Tā kā anketai bija pievienots speciāls kods, tad, izvēloties interneta aptauju, man nebija jāievada personīgie dati. Nevajag ne pasi, ne internetbanku. Anketas aizpildīšana aizņēma 15 minūtes, jo sniedzu datus uzreiz par visu ģimeni (pieciem cilvēkiem). Personīgākā lieta, kas tika jautāta, bija vārds, uzvārds un dzimšanas datums. Arī pārējie jautājumi bija tikai paši nepieciešamākie – cik lielā mājā dzīvoju, kāda izglītība, ar ko nodarbojos, un, ja neesi te dzimis, tad no kuras valsts nāc. Nekāda stresa. Tas saistīts ar to, ka Anglijā atšķirībā no Latvijas uzticas pasta pakalpojumiem. Pie mums nekādi tautas skaitītāji uz mājām nenāk – aizpildīta anketa jānosūta pa pastu vai jāaizpilda internetā, un viss.”
