Rokmūziķu labdarības koncertakcija «Mēs tornim» šogad notiek jau septīto reizi… Tik ilgi saukts, ka jāiebļaujas skaļāk, un šāgada sauciens tādēļ būs dusmīgs, ņemot vērā «smagā» roka grupu bagātīgo klāstu. Bet tornis nīkst.
Rokmūziķu labdarības koncertakcija «Mēs tornim» šogad notiek jau septīto reizi… Tik ilgi saukts, ka jāiebļaujas skaļāk, un šāgada sauciens tādēļ būs dusmīgs, ņemot vērā
«smagā» roka grupu bagātīgo klāstu. Bet tornis nīkst.
Laikam jau lieki atgādināt, ka šī rokmūzikas akcija tiecas pievērst uzmanību tam, ka Jelgavas Trīsvienības tornis upes malā joprojām ir rēgs staltas, pilsētas siluetu raksturojošas celtnes vietā. Jau pirms ilga laika novākti ceļamkrāni un cita tehnika. Torņa iekšienē izbūvēja stāvus, kāpnes, šahtu liftam, tā teikt, piepildīja tā iekšpusi. Tad līdzekļu trūkuma dēļ viss apstājās.
Paralēli prasību par īpašuma tiesībām uz Trīsvienības torni bija iesniegusi Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorija. Šī prasība noraidīta.
– Jā, tornis joprojām ir pilsētas īpašums un ir uz tās sirdsapziņas, – «Zemgales Ziņām» komentē Jelgavas pilsētas galvenais arhitekts Kaspars Riekstiņš, kas pats vienmēr «turējis īkšķi» par torni, cenzdamies tā atjaunošanai novirzīt daļu dažādās izsolēs gūtās peļņas. – Nupat bija konkurss par Hercoga Jēkaba jeb centra laukuma apbūvi, kurā atklājās interesanti nākotnes risinājumi. Taču šis laukums nav katastrofālā situācijā. Bet «kurjatņiki» (jeb «vistu kūtis») aiz Domes pagalma un Trīsvienības tornis ir traģiskā stāvoklī, un tiem būtu jāpievērš uzmanība daudz agrāk. Līdzīgi kā patlaban ar tilta remontu.
– Akcenti nav salikti, un stimulu varbūt dos nākamā gada aprīlis, – saka K.Riekstiņš ar zemtekstu par nākamā gada pašvaldības sastāva iespējamo maiņu.
Tikmēr rokgrupu akcija kļuvusi par tradīciju (tiesa, skumju motīvu uzturētu), un pēdējā laikā tā ir gandrīz vienīgais publiskais atgādinājums par nepabeigto torņa atjaunošanu. Līdztekus tam bez jebkādas stratēģijas koncertakcija «Mēs tornim» izvērtusies par jaunu grupu parādīšanās iespēju. Šķiet, drīz uz šo pasākumu jaunu talantu «medībās» varēs aicināt ierakstu kompāniju repertuāra speciālistus.
Šogad 19. augusta vakarā un naktī «Mēs tornim» kā populārākos pārsteigumus piedāvās grupas «Skyforger» un «Huskvarn». Pirmā no abām pagaidām ir vienīgā Latvijas grupa, kas līdzās «Prāta vētrai» guvusi plašu un reālu atsaucību ārpus mūsu valsts. «Skyforger» izpilda strauju «black metal» roku, piesātinātu ar folkloras un etnogrāfijas elementiem. Dziesmu tekstos dominē seno Latvijas cilšu cīņu pret krustnešiem tēma, kas atspoguļojas pat skatuves tērpos. Šī ir vienīgā latviešu grupa, kuras albumu «Kauja pie Saules» (tieši tā – skaidrā latviešu valodā) izdevusi ārzemju firma un slavējuši kritiķi daudzos ievērojamākajos Rietumeiropas mūzikas žurnālos.
«Huskvarn» ir daudzkārtēji akcijas dalībnieki. Grupas solists Normunds jeb Urbix šogad pat vadīs pasākumu, taču pārsteigums slēpjas grupas stila maiņā uz pilnīgi jaunu skanējumu.
Panākumus un ārzemju ievērību savā metāliskajā žanrā jau paspējušas izpelnīties arī jaunās grupas «Brute Chant» no Cēsīm un Rīgas «Preternatural» – arī šā gada akcijas dalībnieces. Gan kārtējo, gan pirmo reizi «Mēs tornim» piedalīsies arī «Roots», «Morbus», «Apēdājs», «Mundane», Eduards Vilks, «Red Fatty Eat Tomatoes», «Dzelzs vilks», Jelgavas grupas «The Deep» un «Zaļās saules», iespējams, vēl kāds nepieteikts dalībnieks.
Tāds šis pasākums vienmēr bijis – skaļš un bez robežām. Atmiņā, ka tajā piedalījušies gan «Līvi» un «Monro», gan tādi neparasti kolektīvi kā «Zig zag», «Skumju akmeņi» vai Regnārs Vaivars un viņa «Visādi gadījumi».
Taču nevar cerēt, ka mūziķu atteikšanās no honorāriem īpaši palīdzēs būvei finansiāli. Akcijas ienākumi, atņemot tehniskās izmaksas, vienmēr nonākuši torņa atjaunošanas līdzekļu kontā, taču tie bijuši simti, nevis tūkstoši. Vajadzīgs daudz nopietnāks finansējums.
