Vairāki simti interesentu – gan ģimenes ar bērniem, gan skolēnu klases – piektdienas vakarā viesojās Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kur notika tradicionālais pasākums Zinātnieku nakts. Šogad tā temats bija «Stāsts par enerģiju».
«Nakšņotāju» plūsma vairākās vietās krustojās Jelgavas pilī. Tur Sociālo zinātņu fakultātē notika diskusija par enerģijas nozīmi cilvēces vēsturē, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē – izmēģinājumi ar dažādām pārtikas vielām, bet Lauksaimniecības fakultātē – enerģētisko augu demonstrējumi. «Strādājam bez atpūtas,» ar prieku teica doktorante Sandra Īrise, kas aizrautīgi bērniem ar balonu rādīja, kā no konfektēm, kurās ir mazi gāzes burbulīši, var uzpūsties vēders, un citus dzīvē sastopamus zinātniskus «knifus», kas saistīti ar enerģijas apmaiņu. Malkas Latvijā daudzMeža fakultātes Kokapstrādes katedrā interesenti tika aicināti piedalīties konkursā par koku sugu noteikšanu. Katedras pagalmā kā bāka dega trīs iezāģēti sausseržu stumbra gabali. Diskusijās ar apmeklētājiem iesaistījās arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta direktors Andrejs Domkins. Viņš minēja, ka Latvija Eiropā ir viena no zaļākajām valstīm, kur nozīmīgu daļu siltumenerģijas iegūst no koksnes. «Rietumeiropas valstīs, kur vairāk attīstīta rūpniecība, ar malku kurina mazāk,» piebilda A.Domkins.Dzer tēju ar profesoru Līdzīgi kā iepriekš rīkotajās Zinātnieku naktīs daudz interesentu bija Veterinārmedicīnas fakultātē, kur varēja noklausīties stāstu par sikspārņiem, iepazīties ar parazītiem, kas iemājo dzīvnieku ķermenī. Vecāko kursu studenti bija parūpējušies, lai katrs kaut nedaudz iejustos atmosfērā, ko izjūt veterinārārsts pirms ķirurģiskas operācijas. Tehniskajā fakultātē par enerģētisko augu apstrādi, vēlos viesus cienājot ar tēju un cepumiem, stāstīja profesors Ēriks Kronbergs. Savukārt Lauksaimniecības fakultātes Augu bioloģijas un aizsardzības institūtā Strazdu ielā Informācijas tehnoloģiju fakultātes doktoranti Valters Brusbārdis un Aleksejs Zacepins prezentēja bišu ziemotavu. Pārsniedz ES robežasJelgavnieks Māris Ričiks, kas uz Zinātnieku nakti bija atnācis ar septiņgadīgo dēlu Mārtiņu, pasākumu atzina par interesantu, vienīgi nevarot paspēt iedziļināties visās piedāvātajās pieturvietās, ko gribējis apmeklēt. Starp nakts pieturvietām kursēja augstskolas autobuss, taču nakšņotāji lielākoties pārvietojās paši. Glūdas skolotāja Inese Vosele, kas kopā ar kolēģēm uz pasākumu bija atvedušas 37 skolēnus, teica, ka pasākums bērnus darīs zinātkārākus. Lai gan pasākumi šoreiz ilga no pulksten četriem pēcpusdienā līdz 21, pēc skolotājas domām, tie varēja sākties vēl agrāk, lai mazākie skolēni autobusā mājupceļā neaizmieg.Zinātnieku nakts pasākums ir Eiropas Komisijas iniciēts un līdzfinansēts projekts, kuru īsteno Latvijas Zinātņu akadēmija sadarbībā ar Latvijas augstskolām, zinātniskajiem institūtiem, muzejiem un šoreiz arī koncernu «Latvenergo». Pasākums Latvijā noritēja septīto gadu. Līdzīgi tas piektdienas pēcpusdienā notika vēl 32 Eiropas valstīs vairāk nekā 230 pilsētās. Pasākuma mērķis ir popularizēt zinātnes sasniegumus un interesentiem dot iespēju ielūkoties zinātniskajos centros.
