Jelgavas skolēnu sacensības vieglatlētikā ir ar garu vēsturi, un to pirmsākumi atrodami vēl cara laika Krievijā.
Jelgavas skolēnu sacensības vieglatlētikā ir ar garu vēsturi, un to pirmsākumi atrodami
vēl cara laika Krievijā.
Toreiz Mītavas reālskolnieki Alberts Rumba (nākamais pirmais neatkarīgās Latvijas olimpietis) un Teodors Rudzroga
(1. Latvijas sporta svētku 1920. gadā vairākkārtējs uzvarētājs) izveidojuši pirmo latviešu jauniešu vieglatlētikas pulciņu, bet vācu cilmes ģimnāzists septiņpadsmitgadīgais Dīters Junius Pirmā pasaules kara priekšvakarā sasniedzis 6,20 m lēcienu tālumā un 1,70 m – augstumā.
Neatkarīgās valsts gados un vēlāk pilsētas skolēnu sacensības galvenokārt notikušas vienā vietā – laukumā, kurš vispirms piederējis 1. Jelgavas sporta biedrībai, tad 16. Jelgavas aizsargu sporta klubam, pēc Otrā pasaules kara – SB «Daugava».
Šajā stadionā arī šoruden pilsētas skolēni sacentās divās vecuma grupās. Pasākums iezīmējās ar diviem pārsteigumiem: ievadā, kad pirmoreiz savas skolas vēsturē pilsētas sacensībās nestartēja 4. vidusskolas komandas, un noslēgumā, kad izrādījās, ka jauniešu uzvarētāju sasniegtie rezultāti ir zemāki nekā līdzīgās sacensībās pirms 60 (!) gadskārtām, tas ir, 1939. gada rudenī…
Lai arī mūsdienu jaunieši cīnījās kā spēja un rādīja ko prata, vienam otram izdevās pat parādīt it atzīstamu vispārējās sagatavotības pakāpi un tāpēc nepārmetīsim viņiem, bet skatīsimies cēloņus. Vispirms jau vairums startējošo kājās āva naglenes, kurās jau pirms viņiem joņojuši vismaz trīs izlaidumu skolēni, bet citiem pat tādu nebija. Šeit gan bilstu, ka tā ir visu Latvijas skolu problēma, turklāt ne vienīgā.
Pēc rezultātiem labāk izskatījās jaunietes, jo toni noteica divas personības – Jekaterina Sarkane (1. ģimnāzija, 100 m – 13,0 s) un Aļona Sukonnova (5. vidusskola) – tāllēkšanā un augstlēkšanā, kuras šovasar citviet Latvijā labākos stadionos sasniegušas gan mazāk sekunžu, gan vairāk centimetru.
Vidusskolēnu kopīgo spēku samēru noteica komandu vērtējums, kur jauniešiem līderu trijotnē – 5. vidusskola, 6. vidusskola un Spīdolas skola, bet jaunietēm – 5. vidusskola, 1. ģimnāzija, Spīdolas skola.
Cerīgāk vērtējams pamatskolēnu starts. Meitenēm toni noteica 1. ģimnāziju pārstāvošās jau starta disciplīnā 100 m, kur tika sadalītas visas godalgas. Uzvarēja vispusīgā Zane Bērziņa (14,0 s). Zanei – arī otrā godalga lodes grūšanā, kur uzvarēja Darja Mamonova no 1. pamatskolas (8,85 m). 600 m distanci visātrāk (1.49,8 min) veica Liene Pundore, bet Elīna Podkalna lēca vistālāk – 4,38 m –, līdz ar to nodrošinot 1. ģimnāzijas komandas uzvaru. Otrajā vietā «Spīdolietes», no kurām veiksmīgākā – Agnese Liepa – uzvarēja augstlēkšanā (1,40 m), apsteidzot 1. pamatskolas meitenes.
Zēniem četrpasmitgadīgais Dmitrijs Ņegoda (2. pamatsklola) 100 m veica 12, 5 sekundēs, bet Gatis Upenieks (2. ģimnāzija) bija vienīgais no sacensību dalībniekiem, kuram līdzvērtīgā cīņā izdevās uzvarēt divās disciplīnās – tāllēkšanā (5,20 m) un šķēpa mešanā (34,18 m).
Garākos skrējienos pirmie finišēja 5. vidusskolu pārstāvošie – 600 m Andrejs Rižovs (1.40,7 min), 1500 m – Andrejs Šudeiķis (4.46,7 min), bet augstlēkšanā ar 1,50 m veikumu par uzvarētāju kļuva BK «Zemgale»/BJSS basketbolpuika Mārcis Rokjānis (1. ģimnāzija). Komandu vērtējumā līderi bija 2. pamatskolas, 5. vidusskolas un 6. vidusskolas zēni.
Atšķirībā no pelēcības vidusskolēnu startos pamatskolēnu vidū bez uzvarētājiem vēl varēja vērot rindu jauno censoņu, kuri trenējoties it sekmīgi varētu startēt ne tikai pilsētas, bet arī tālākās sacensībās. Meiteņu vidū izcēlās Maija Dinka, Iveta Ločmele (1. ģimnāzija), Olga Saveļjeva
(2. internātskola), zēniem – Jevgeņijs Artjomenko, Vladimirs Petkevičs (2. pamatskola), Vadims Radzēvičs (6. vidusskola), Arturs Černookijs (2. ģimnāzija) un vēl viens otrs.
Par sacensību vērtējumu skolēnu skatījumā – lūk – kāds no puikām, kuram diplomi netika:
– Bija interesanti sacensties ar citu skolu zēniem. Žēl, ka mūzika neskanēja un neviens nenosauca, kurš uzvarējis un kurš palicis aiz viņa, arī ģērbtuvē nomazgāt kājas mani neielaida, teica, lai mazgā tepat pie stūra zem lietus lāsēm…Taču nākamreiz arī piedalīšos, ja vien kāds aicinās.
Kāds pieredzējušāks vidusskolēns bija kategoriskāks:
– Strītbolā bija «foršāk». Aliņu varēja «ieraut», un neviens neaizrādīja, ka smēķēt nedrīkst, bez tam tur skanēja «kapitāla» mūzika, bet šeit ne skaņas… vienīgi ar meitenēm varēja papļāpāt.
Tik tiešām, mūsdienīgu, simpātisku jaunkundžu netrūka, arī eleganto, kā to divu pēc pēdējās modes ādas jaciņās tērpto, kuras ar ne lētāko cigareti lūpu kaktiņā ieradās finišā skrejošos skolas biedrus un arī tiesnešus apdūmot un bija pārsteigtas par uzaicinājumu meklēt sev citu dūmu telpu. Viņu sabiedrībā labi iederējās tas jaunietis, kurš vienā rokā izveicīgi turēja mērlenti, bet otrā… alus pudeli.
Diemžēl arī daļai startējošo nav vēl īstas izpratnes par to, kādam jābūt apģērbam sporta sacensībās, taču trāpīgi atbildēja kāda meitene:
– Kādā stadionā startējam – tā arī ģērbjamies…
Bet par to, ka sacensības veiksmīgi finišu sasniedza līdz ar pirmajām saltajām lietus lāsēm, paldies sakām rīkotāju palīgiem no dažādām skolām, vispirms
1. pamatskolas sporta skolotājai Ludmilai Neimanei un Spīdolas skolas meitenēm, kā arī par atsaucību, sacensību vietu sagatavojot, septītklasniekam Jānim Šteinertam no 2. ģimnāzijas.
Savukārt uzvarētāju duetam pamatskolām komandu vērtējumā būs iespēja oktobra sākumā Bauskas stadionā sacensties Zemgales zonas startos par ceļazīmēm uz valsts «Jaunā vieglatlēta kausa» finālcīņām.
