Pagājušajās brīvdienās kopā ar draugiem likām somās dvieļus un peldtērpus, lai dotos uz presē aprakstīto «Līvu akvaparku». Tomēr – lielākais un modernākais ūdensatrakciju parks Ziemeļvalstīs un Austrumeiropā!
Pagājušajās brīvdienās kopā ar draugiem likām somās dvieļus un peldtērpus, lai dotos uz presē aprakstīto “Līvu akvaparku”. Tomēr – lielākais un modernākais ūdensatrakciju parks Ziemeļvalstīs un Austrumeiropā! Bijām dzirdējuši, ka tajā ir vairāk nekā 40 dažādu ūdens atrakciju. Ūdens pilnā māja izbūvēta trīs stāvos. Atrakcijas vienlaikus var izbaudīt līdz 1500 apmeklētāju. Turklāt parka interjers veidots Karību noskaņā. Jāsaka, lielā mērā plašsaziņas līdzekļu izveidotais priekšstats par akvaparku atbilda īstenībai.
Piebraucot pie lielās celtnes pašā Lielupes krastā, pārņēma tādas savādas trīsas. Varbūt tādēļ, ka ārā redzamas līkloču līkločiem savijušās “čūskas” – nobraucienu caurules. Ejam iekšā! Uzreiz jāsamaksā. Katram apmeklētājam iedod pulkstenim līdzīgu priekšmetu, kas noder skapīša atvēršanai un aizslēgšanai, kā arī kalpo par norēķinu līdzekli akvaparka kafejnīcā un restorānā, lai līdzi nav jāstaipa skaidra nauda.
Pārģērbāmies, un ūdens prieki varēja sākties! Kamēr iemēģināju silto ūdeni “maigākās” atrakcijās, piemēram, pa ūdens straumi, kas ikvienu padara par visai meistarīgu ātrpeldētāju, draugi jau vilka uz caurulēm. Pirmo reizi mūžā nolēmu riskēt. Iekāpām trijatā dzeltenā, apaļā peldriņķī ar slēgtu dibenu, un aiziet! Ārprāts – liels ātrums… ūdens šļakstās sejā… te augšā, te lejā… peldrīks teju gāžas riņķī… Aizvēru acis ciet, sastingu, kaut ātrāk beigtos… Pēc “procedūras” tenterēju ārā no caurules gala, cenšoties noslēpt drebuli. Neizdevās! Laikam neesmu tik liela ūdensmīle kā līdzi atbraukušie. Viņi līksmi steidza izmēģināt visas pārējās straujās atrakcijas. Gadījās vairāki kuriozi, ja tā tos var nosaukt. Piemēram, sarkanā caurule, kas raksturota kā ekstrēmākā, jo nobraucienā tiek sasniegts ātrums 60 kilometru stundā, līdztekus elpu aizraujošām, patīkamām emocijām izraisīja vēl kādas interesantas sajūtas. Pēc nobrauciena draugi nāca tādi aizdomīgi, peldtērpus kārtodami, jo, izrādās, caurules galā lielajā ātrumā peldtērps un arī ūdens tiek ietriekts, atvainojiet, pēcpusē. Pēc tādas “klizmas” ceļš taisni ved uz tualeti, kur neikdienišķā izkārtošanās veidā ūdens tiek atlikts atpakaļ. Savukārt oranžajā caurulē, šķiet, ka gals klāt, jo nav iespējas ievilkt elpu. Taču īsteniem atrakciju cienītājiem arī šie “bonusi” sagādā prieku. Nebrīnījos, kad draugi pavēstīja, ka es biju iekāpusi vienā no ekstrēmākajām caurulēm. Ticiet man, tas vairs neatkārtosies!
Bijām trijās pirtīs, malkojām kokteiļus, sēžot ūdenī pie bāra letes un plunčājāmies mākslīgajos jūras viļņos. Burvīgi, sēžot mutuļojošā burbuļvannā, lūkoties ārā pa logu, kur snieg sniegs, bet pats esi siltumā un omulībā!
Laika bija atliku likām, pat varbūt četras stundas ir mazlietiņ par daudz. Tomēr tā bija jauka izklaide ziemīgā brīvdienā!
