Triju politisko spēku apvienība «Vienotība» priekšvēlēšanu aptaujās bauda lielāko vēlētāju uzticību starp tā dēvētajām latviskajām partijām un, visticamāk, iegūs otru lielāko balsu skaitu aiz «Saskaņas centra». Pie varas tā bijusi salīdzinoši neilgu laiku, taču tāpat kā citas nav spējusi izvairīties no šķelšanās un sabiedrībā apšaubītu lēmumu pieņemšanas. Skaļākais, ko daļa potenciālo vēlētāju varētu nepiedot, ir pērn īsi pirms pašvaldību vēlēšanām izteiktais un vēlāk pārkāptais solījums nesamazināt pensijas.
Vecākā no trim «Vienotībā» ietilpstošajām partijām ir «Jaunais laiks» (JL), kuru 2002. gadā kopā ar domubiedriem izveidoja Latvijas Bankas prezidenta amatu pametušais Einars Repše. Tai bija lieliski panākumi 8. Saeimas vēlēšanās – 28 vietas parlamentā un premjera amats E.Repšem. Tolaik politikas aizkulisēs par citplanētieti dēvētais politiķis raisīja sabiedrībā pārdomas ne tikai ar Latvijas politikā nepieredzētu soli – ziedojumu vākšanu personīgajam atalgojumam –, bet arī ar ekstrēmiem hobijiem, lielām parādsaistībām, īpatnējiem izteikumiem un ģērbšanās stilu. 2004. gadā viņa vadītā valdība atkāpās, vēlāk partijas ministri strādāja Aigara Kalvīša vadītajā valdībā, taču 2006. gadā no tās izstājās. Lai gan tika aicināts, JL 2007. gadā neiesaistījās arī Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītajā valdībā. Vairāki partijas biedri šo lēmumu tolaik uzskatīja par nepareizu un pārmeta JL apzinātu malā stāvēšanu valstij svarīgā laikā, turklāt visai zemi bija arī tā popularitātes reitingi sabiedrībā. Ilgi sēdēja opozīcijā2006. gada vēlēšanās JL ieguva 18 vietu parlamentā. 2007. gadā par JL vadītāju kļuva Solvita Āboltiņa, bet 2008. gada sākumā, pastiprinoties intrigām un pārmetumiem, ka partijas vadība seko plašāk neapspriestiem lēmumiem, JL sašķēlās – to pameta Sandra Kalniete un vairāki citi Saeimas deputāti, kuri drīz vien izveidoja «Pilsonisko savienību». 2009. gada februārī pēc I.Godmaņa atkāpšanās Valsts prezidents Valdis Zatlers nominēja Valdi Dombrovski premjera amatam. Kādreizējais partijas līderis E.Repše, kurš V.Dombrovska valdībā ir finanšu ministrs, paziņojis, ka politiku pamet un vēlēšanās nekandidē. Šā gada sākumā JL, «Pilsoniskā savienība» kādreizējā «tēvzemieša» Ģirta Valda Kristovska vadībā un no Tautas partijas izslēgtā Aigara Štokenberga vadītā «Sabiedrība citai politikai» izveidoja apvienību «Vienotība», nolemjot vēlēšanās startēt ar kopīgu sarakstu. Starp apvienības zināmākajiem cilvēkiem ir arī bijušais Korupcijas un apkarošanas biroja vadītājs (KNAB) Aleksejs Loskutovs, kurš ir pirmais numurs Latgales vēlēšanu apgabalā.Rīgā pirmais numurs ir Ģ.V.Kristovskis, Vidzemē – premjers V.Dombrovskis, Kurzemē – S.Āboltiņa. Vairāki politiskās dzīves vērotāji norādījuši, ka triju partiju vidū pastāv ne vien spilgtu personību problēma, bet arī ideoloģiskas pretrunas. Piemēram, par lata devalvācijas nepieciešamību, ko pretēji V.Dombrovska valdības nostājai aizstāv vairāki SCP pārstāvji. Uz jautājumu, kādas ir garantijas, ka apvienība neizjuks drīz pēc vēlēšanām, tās Zemgales apgabala līdere Sarmīte Ēlerte atbild, ka būtiskākais ir apņēmība strādāt kopā. Skandālu mazākApvienības politiķi mazāk nekā pārējo varas partiju pārstāvji bijuši iesaistīti dažādos skandālos, liecina sabiedrības par atklātību «Delna» apkopotā informācija. Taču ir vairāki strīdīgi lēmumi, kurus pieņēmuši no apvienības saraksta startējošie ministri. Pagājušā gada vasaras beigās asu sabiedrības nopēlumu izpelnījās iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), kura atbalstīja specvienības «Alfa» nosūtīšanu protesta akcijas pret Bauskas slimnīcas slēgšanu izkliedēšanai. Pārmetumu krustugunīs viņa nonāca arī šogad, kad tika vainota bērnu vešanā uz skolu ar dienesta auto. Par spīti uzņemtajām fotogrāfijām, viņa to noliedza, kā arī solīja pārsūdzēt KNAB uzlikto 100 latu sodu.«Delnas» apkopotā informācija rāda, ka tīra nav arī A.Loskutova reputācija. Viņš tika atbrīvots no KNAB priekšnieka amata pēc tam, kad birojā tika atklāts ap 130 tūkstošu latu liels naudas iztrūkums – šajā lietā notiesāti divi KNAB darbinieki. 2004. gadā viņam tika pārmests interešu konflikts, jo A.Loskutovs lēma par prēmiju un piemaksu noteikšanu savai faktiskajai dzīvesbiedrei un KNAB darbiniecei Sandrai Šimkus.Par pensijām samelojaSavukārt V.Dombrovskim visvairāk tiek pārmesti meli saistībā ar izmaiņām pensiju izmaksā. Pagājušajā pavasarī vēl neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām viņš solīja pensijas nesamazināt, bet īsi pēc tam paziņoja, ka saspringtās budžeta situācijas dēļ nestrādājošajiem pensionāriem tās tiks apgrieztas par 10 procentiem, strādājošajiem – par 70. Turklāt, kā atzina Satversmes tiesa, lēmums saistībā ar strādājošajiem pensionāriem nebija likumīgs, tāpēc tika labots. Jelgavas Pensionāru biedrības vadītāja Marija Kolneja «Ziņām» gan sacīja, ka pensionāri nav ļaunatminīgi un vismaz viņa nav dzirdējusi kolēģus solāmies nebalsot par «Vienotību» tikai šā iemesla dēļ. «Vienotības» kandidāti Zemgales apgabalā1. Sarmīte Ēlerte (1957), Pilsoniskā savienība (PS). Daudzus gadus bijusi laikraksta «Diena» galvenā redaktore. Oponenti pārmetuši viņai politiskās neitralitātes trūkumu, kas visredzamāk izpaudās, kad «Diena» ilgu laiku pauda simpātijas Tautas partijai. Viena no tā dēvētās «lietussargu revolūcijas» iniciatorēm, pēc aiziešanas no politikas ar domubiedriem izveidoja Meierovica biedrību. 2. Artis Kampars (1967), «Jaunais laiks» (JL). Ekonomikas ministrs, pirms tam Saeimas deputāts. Lielas parādsaistības – 210 tūkstoši latu. Kritizēts par neprofesionalitāti. 2009. gadā no tulkošanas biroja saņēmis dāvanā angļu valodas kursus, lai firmai nebūtu «neērti redzēt, kā mūsu amatpersonas bojā valsts reputāciju, demonstrējot savas nepilnīgās svešvalodu zināšanas».3. Dzintars Zaķis (1970), JL. Saeimas deputāts. Skaidrā naudā glabā 17,5 tūkstošus latu. Aktīvs debatētājs Saeimā. 2007. gadā prese ziņoja, ka par valsts naudu – 350 latiem mēnesī (gandrīz maksimāli pieļaujamā summa) – īrē dzīvokli no sava brāļa. 2010. gada sākumā, pāris dienu pirms Saeima skatīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas ievērojami ierobežo bijušo «Parex bankas» vadītāju V.Kargina un V.Krasovicka iespējas saņemt augstus procentus par noguldījumiem «Parex bankā», neformālos apstākļos kafejnīcā tikās ar V.Krasovicki. 4. Atis Lejiņš (1942), LSDSP. Bijušais Ārpolitikas institūta vadītājs, darbojas vairākās nevalstiskajās organizācijās. Attiecībā uz LSDSP «Vienotība» pieļāvusi izņēmumu, iekļaujot sarakstā apvienībā neietilpstošas partijas biedru.5. Ansis Saliņš (1983), PS. Pļaviņu novada lauksaimnieks, LLU doktorants. 6. Aigars Štokenbergs (1963), «Sabiedrība citai politikai» (SCP). 9. Saeimā ievēlēts kā Tautas partijas biedrs, bijis ekonomikas ministrs, taču 2007. gadā, būdams pašvaldību lietu ministrs, par partiju šķeļošu darbību izslēgts no tās. Dažus mēnešus vēlāk kopā ar citu bijušo «tautpartijieti» Arti Pabriku izveidoja partiju «Sabiedrība citai politikai». Darbojies nekustamo īpašumu biznesā, viņa īpašumu un aizdevumu summa pārsniedz miljonu latu. 7. Valdis Veips (1960), PS. Bauskas novada Domes priekšsēdētājs. Bijis Gailīšu pagasta Padomes priekšsēdētājs, rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks. Kritizētāji pārmet lēnīgumu rīcībā, nevēlēšanos uzņemties atbildību, kā piemēru minot pērnā gada notikumus uz Mēmeles tilta Bauskā, aizstāvot slimnīcu. Aizstāvji uzteic prasmi panākt kompromisus, tostarp izglītības jomas reorganizācijā novadā. 8. Aivars Volfs (1959), PS. Tukuma novada Domes priekšsēdētāja vietnieks, bijis Pūres pagasta vadītājs. 9. Inga Priede (1966), SCP. Kandavas novada Domes deputāte un Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja, Talsu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste.10. Guntis Libeks (1958), PS. Jaunjelgavas novada Domes priekšsēdētājs, ilggadējs pašvaldības darbinieks ar ārsta diplomu. Iepriekš bijis TB/LNNK biedrs.11. Jānis Reirs (1961), JL. Saeimas deputāts, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs. Bijis a/s «Ķīmiskā rūpnīca «Spodrība»» valdes priekšsēdētājs (2001 – 2002). 12. Klāvs Olšteins (1983), JL. Partijas valdes loceklis, ekonomikas ministra A.Kampara padomnieks. Iepriekš dažus gadus strādājis par žurnālistu. 13. Astrīda Vītola (1959), PS. Iecavas novada Domes deputāte, Ķekavas novada pašvaldības Attīstības daļas vadītāja. «Latvijas ceļa» biedre partijas ziedu laikos, taču atstāja to, kad brieda apvienošanās ar «Šlesera mācītājpartiju». 14. Madars Lasmanis (1979), JL. Saeimas deputāts, Jelgavas novada atbalsta biedrības vadītājs. 15. Viktors Vilkaušs (1980), SCP. Kravu pārvadājumu firmas «Viko Baltic» komercdirektors, SCP Jēkabpils nodaļas vadītājs, biedrības «Vecāki Jēkabpilij» valdes loceklis. Skaidrā naudā glabā nepilnus 26 tūkstošus latu.16. Jolanta Knope (1953), PS. Uzņēmēja, z/s «Rudeņi» saimniece, apsaimnieko 560 ha zemes. Lauksaimniecības kooperatīva «Piena ceļš» dibinātāja un valdes locekle, Jelgavas novada zemnieku apvienības sieviešu klubiņa «Draudzenes» prezidente.17. Dace Lebeda (1970), JL. Tukuma novada Domes deputāte, Tukuma kultūras nama direktore, zināma kā lielu kultūras pasākumu organizatore, divus gadus veikusi Valsts kultūrkapitāla fonda Kurzemes kultūras programmas ekspertes pienākumus. 18. Krišjānis Bušs (1985), SCP. Pērn LU ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, pašlaik mācās maģistrantūrā starptautiskās attiecības.
