Vircavas pārvaldi un divas skolas novadā jau rudenī apsildīs ar granulām, bet «Fortum Jelgava» būvē katlumāju, kur pēc diviem gadiem visas pilsētas apkurei izmantos šķeldu. Lielā interese par pāreju uz atjaunojamajiem energoresursiem ļauj berzēt rokas mežu izcirtējiem, kas koksni atstāt Latvijā ar mieru būs tikai tad, ja vietējie siltumuzņēmumi par to solīs vairāk nekā skandināvi. Nozares asociācija gan domā, ka apkurināt ar granulām un šķeldu būs ne tikai videi draudzīgāk, bet arī lētāk nekā ar oglēm un gāzi.
Lielvārdes uzņēmums SIA «MRK serviss» uzvarējis Jelgavas novada pašvaldības izsludinātajā konkursā par pāreju no fosilajiem uz atjaunojamajiem energoresursiem novada pašvaldības trīs ēkās:Vircavas pagasta pārvaldē, Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenes vidusskolā un Līvbērzes pagasta Aizupes pamatskolā. Līdz šim tur apkurei izmantotas ogles un malka, bet nākamajā sezonā jaunos apkures katlos domāts bērt skaidu granulas un šķeldu. Uzņēmējs visās trīs katlumājās apkures sistēmas sola nomainīt par 379,3 tūkstošiem latu (bez PVN). Tas bija vienīgais pretendents konkursā, apliecina pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone. Zudumos 35 procenti enerģijasĪstenojot projektu, pirmkārt, gaidāms negatīvās ietekmes samazinājums uz vides kvalitāti, būtisks siltumenerģijas zudumu ietaupījums, kā arī mazāk izlietotu energoresursu, apgalvo novada pašvaldībā. Līdz šim visos trīs pagastos ēku apkurei izmantoti fosilie energoresursi. Piemēram, Vircavas pārvaldes katlu mājā vidējais akmeņogļu patēriņš piecu gadu periodā ir aptuveni 165 tonnas gadā, akmeņogļu siltumenerģijas daudzums gadā veido ap 1203 megavatstundu, turklāt ik gadu gaisā nonāk 399 tonnas CO2. Novads rēķina, ka Vircavā līdz 35 procentiem kopējā enerģijas daudzuma ir siltuma zudumi jau pašā apkures katlā, kā arī trasēs. Pēc rudenī iecerētās projekta realizācijas Vircavas pagasta pārvaldes katlu mājā paredzēts uzlikt tādas iekārtas, kur, izmantojot vietējo kurināmo – šķeldu –, CO2 emisija tiks pilnībā novērsta.Nevar zināt, cik maksās šķeldaJaunsvirlaukas pagasta pārvaldes vadītāja Solveiga Arnīte cer, ka ar granulām kurināt varēs jau nākamajā apkures sezonā. Līdz šim skolai siltums nodrošināts, kurinot ogles un malku. Tāpat bija Vircavas pārvaldes namā, apliecina pagasta pārvaldniece Rita Borščevska. Pagaidām gan nav skaidras atbildes, cik pašvaldības ieekonomēs nākamajā sezonā uz kurināmo un darbaspēku. Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis mierina – šķeldas mūsu valstī ir pietiekamos apjomos, lai ar atjaunojamajiem resursiem apkurinātu arī lielās pilsētas. «Jautājums ir vienīgi par cenu – ja solīs vairāk par skandināviem, šķeldu izdosies noturēt Latvijā,» saka A.Akermanis. Patlaban tonna skaidu granulu maksā ap 100 latu tonnā, bet berkubikmetrs šķeldas nopērkams par vidēji septiņiem latiem. Gada laikā cena uzkāpusi par puslatu, un A.Akermanis vērtē – palielinājums ir straujš un pamatīgs. Mežu izstrādātāji oficiālajos skaidrojumos min, ka šķeldu sadārdzina uzblīdušās degvielas cenas, bet Siltumuzņēmumu asociācija par to šaubās. Drīzāk izskaidrojums ir augošais pieprasījums pēc šķeldas vietējā tirgū. Vai tas tiešām tā ir, pierādīs rudens, kad sāksies apkures sezona un būs nepieciešami lielāki šķeldas apjomi. Blakusnodarbe lauksaimniekiemSaistībā ar kurināmā pārmaiņām Jelgavā un citur topošo koģenerācijas staciju tehnoloģijās Latvijā paredzama uzņēmējdarbības paplašināšanās šķeldas piegādē, kā arī valstī ar laiku vajadzēs šķeldas termināļus, intervijā aģentūrai LETA paudusi siltumenerģijas uzņēmuma SIA «Fortum Jelgava» valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa. «Latvija Ziemeļeiropā ir viena no tām valstīm, kura ir bagāta gan ar meža, gan šķeldas resursiem. Latvijai būtu jāiemācās izmantot šķeldu tepat. Ir ļoti viegli to pārdot skandināviem, bet, pārdodot vietējā tirgū, mēs radītu pievienoto vērtību. Es domāju, ka runāt par iespējamo šķeldas nepietiekamību nav saprātīgi. Jautājums vairāk ir par to, kā iemācīties izmantot šo resursu uz vietas Latvijā,» vērtē «Fortum Jelgava» vadītāja.Siltumenerģijas piegādē kurināmais veido ļoti lielu īpatsvaru (līdz 50 un vairāk procentiem) no kopējās pašizmaksas. Patlaban Latvijā nav neviena šķeldas termināļa, taču tāds būs nepieciešams, secina G. Cimdiņa un paskaidro, ka, rodoties biokurināmā stacijām, strauji augs šķeldas pieprasījums, savukārt šāda kurināmā izstrāde var kļūt par blakus biznesu daudziem lauksaimniekiem, tāpēc nevarot izslēgt jaunu uzņēmumu veidošanos.«Fortum Jelgava» vadība prognozē, ka kurināmā izmaksas, dedzinot šķeldu, samazināsies par trešo daļu. Tik droši šim apgalvojumam nepiekrīt A.Akermanis no nozares asociācijas. Viņš vērtē – ja gāzes cena būs tāda kā 2008./2009. gada ziemā, tad šķelda būs izdevīgs kurināmais. Ja «Latvijas Gāze» rudenī noteiks pērnās ziemas cenas, izdevīguma procents var sarukt līdz divdesmit vai pat mazāk.
