Ceļā uz Eiropu Latvijai tiešām jāredz «konkrētas sejas». Visu cieņu Eiropas Komisijas prezidentam Romāno Prodi un komisāram iestāšanās Eiropas Savienībā jautājumos Ginteram Ferhoigenam par ciemošanos.
Ceļā uz Eiropu Latvijai tiešām jāredz «konkrētas sejas». Visu cieņu Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Romāno Prodi un komisāram iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) jautājumos Ginteram Ferhoigenam par ciemošanos. Nenoliedzami piepildījās vizītes mērķis– stiprināt pārliecību par Latvijas vietu Eiropā. Diemžēl tikai augsti godātās sejas uzlūkojot, negūstam pārliecību par konkrētas nākotnes konkrēto savienību.
G.Ferhoigens atkārtoja labi zināmo, ka nav skaidrības par kandidātvalstu uzņemšanas stratēģiju. Un, visticamāk, tik drīz arī nebūs, jo Eiropas galvas visvairāk tiek lauzītas par to, ka piecpadsmit dalībvalstu vienotību ES paplašināšanas jautājumos vairāk nekā Eiropā gājēju baskājainais pulks apdraud J.Haidera partijas populisti Austrijas valdībā.
R.Prodi un G.Ferhoidena ES paplašināšana jaunas cerības viesa arī Saeimas deputātiem, kas beidzot pieņēma eirointegrācijas stratēģiju, turklāt vīžoja izdomāt, kā lēti uzklausīt tautu jeb organizēt «reprezentatīvu balsošanu» tautas skaitīšanas ietvaros. Kārtējo JP «prezentīvo ideju» šoreiz pārķēra nevis kreisie kolēģi, ar kuriem Paula un Šlesera partija tagad nesadarbojas, bet premjera TP, kurai jāizmanto «unikāla iespēja» redzēt konkrētus Eiropā gājējus.
Vai mazums pie mums praktiskais prāts gūst virsroku pār veselo. Nav jau ne grūti, ne dārgi ieviest lieku ailīti un pievilkt ķeksīti uzlabotajās anketās, tikai, pirmkārt, kopš Augstākās padomes laikiem pusreferendumu rezultātiem nav juridisku seku. Otrkārt, «balsots» tiktu par savienību, par kuru skaidrs vien tik daudz, ka Latvijai ES jāiekļaujas paplašināšanas pirmajā kārtā, ko daudzi negrib ne tikai Eiropā, bet arī pie mums.
Kāds skepticisms un šaubas īsi pirms iestāšanas sarunām ieviesies integrācijas flagmaņu prātos? Sak, mēs cīnāmies, par to, ko tauta nemaz negrib. Turpretim JP, ja vien mandāti ļautu, uz Eiropu ietu atmuguriski, ielāgojot Kremļa zvaigznājus pretējā debespusē.
Nebūtu arī brīnums, ja tagad tauta Eiropai pateiktu «nē», ko trešdaļa Saeimas tūdaļ atspēlētu valdībai: ministri, lūk, uz Eiropu aiz ausīm velk.
Tiesa, pārāk daudziem zināšanas un izpratne par ES nozīmē vienkārši nepatiku pret savienībām. Taču pietiktu, ja TP valdības stūrmaņi turētos pie pensiju referendumā iegūtajām atziņām, ka sabiedrības viedokli par varas lēmumiem pārlieku nosaka to skaidrojums. Bet, lai viestu skaidrību par vietējā eiroskepticisma apmēriem, pietiek ar socioloģiskām aptaujām, kas gan maksā naudu, taču nebojā Latvijas tēlu likumu un eiropeiskuma sapratni.
Savukārt no EK ziņojuma izriet, ka gatavība Eiropai jāapliecina, cīnoties pret konkrētu korupciju, sociālo nevienlīdzību, likumdošanas nesakārtotību un tā tālāk, nevis ar sejām. Citādi nākamajā Saeimā eiroskeptiķu ložā sēdēs jaunizceptās bāleliņpartijas un Rubika revolucionāru kompānija.
Ja politiķiem Eiropā tikšana ir karjeras mērķis, dod Dievs, ka ES tēls viņiem ir iespējami konkrēts. Pārējiem ir tiesības ne tikai nezināt par ES, bet arī to negribēt. Līdz pat sarunu pabeigšanas brīdim, kad būs skaidrs, kādā savienībā Latvijai dota iespēja iestāties. Tad arī būs jēga un vajadzēs tērēt naudu tautas balss uzklausīšanai īstajā un solītajā referendumā.
