Palūkojieties visapkārt, un jūs ieraudzīsiet daudzkrāsainus un rosīgus jaunus cilvēkus. Daudz kas viņus vieno – viena pilsēta, līdzīgas problēmas, mīlestība un mācības.
Palūkojieties visapkārt, un jūs ieraudzīsiet daudzkrāsainus un rosīgus jaunus cilvēkus. Daudz kas viņus vieno – viena pilsēta, līdzīgas problēmas, mīlestība un mācības. Bet ir viens, kas tos nepadara līdzīgus, – tas ir viņu dzīves stils, kam ir ciešs sakars ar uzvedības manierēm. Arī skinhedu kustību varētu nosaukt par subkultūru, kas kalpo par izzināšanas objektu citiem subkultūras pārstāvjiem, pedagogiem, policijai. Arī mēs, žurnālisti, interesējamies par šīm parādībām un piedāvājam jums īsu ceļvedi šajā labirintā.
Būt par skiniem ir moderni. Viņiem ir savs tusiņš, savi likumi, sava mūzika, sava ģērbšanās maniere… Skinu grupējumi ir nelegāli un noslēpumaini, akcijas – precīzi izstrādātas. Viņi sevi sauc par Trešā pasaules kara zaldātiem, kas ir iesaistījušies cīņā par tīru āriešu rasi un nāciju.
Skinhedu kustība dzima sešdesmitajos gados Anglijā. Valsts imigrācijas politika atvēra durvis imigrantiem no daudzām trešās pasaules valstīm.
Pirmie «skūtie» bija Britānijas koloniālo pulku «dembeļi». Viņiem ielu kautiņi ar «krāsainajiem» bija tā kara turpinājums, kas tika dēvēts par cīņu par impēriju, ko viņi bija sākuši kolonijās. Vēl vairāk, imigranti piekrita strādāt jebkuru darbu par jebkādu samaksu, tā atņemot darbu miglainās Anglijas pamatiedzīvotājiem.
Pirmā organizācija, kas apvienoja lielāko daļu Anglijas skūto, bija «Blood