Pēc Jelgavas pilsētas Dzimtsarakstu nodaļas datiem šā gada pirmajā pusgadā šķirto laulību skaits attiecībā pret 2010. gada pirmo pusgadu teju dubultojies. Šogad sešos mēnešos apstiprinātas 184 šķiršanas lietas, pērn – 99.
Kopš 1. februāra, kad laulību bezstrīdus kārtībā var šķirt arī zvērināti notāri, atklājusies iezīme, ka daudz ģimeņu izirst tā iemesla dēļ, ka viens no laulātajiem devies strādāt ārpus Latvijas un kopdzīvi vēlas veidot tur ar citu cilvēku. Jelgavas notāri mēnesī vidēji šķir četrus pārus. Tāpat daudzi pāri to izmanto vienkāršotā procesa dēļ. Zvērināts notārs laulību tiesīgs šķirt gadījumos, ja pārim nav strīdu, piemēram, par mantas sadali vai bērnu audzināšanu. Ja tādi ir, tāpat kā iepriekš jāsniedz pieteikums tiesā. Zvērinātā notāre Ilga Tauriņa norāda, ka viņas birojā šo iemeslu dēļ laulības šķiršana nav bijusi jāatsaka. «Pie mums klienti nāk, jau savstarpēji par visu vienojušies, bet, ja ir kādas neskaidrības, – konsultējam. Šķiras gan jauni, gan jau padzīvojuši pāri,» stāsta I.Tauriņa. Viņa arī secinājusi, ka lielākā daļa ģimeņu izirst tā iemesla dēļ, ka viens no laulātajiem ģimenes saites vēlas pārraut, jo ilgstoši strādā citā valstī un tur nolēmis dibināt jaunu ģimeni. Zvērinātā notāra Pētera Ducmaņa novērojumi liecina, ka laulības saites vairāk sarauj jauni pāri. Abi notāri savās praksēs kopumā šogad izskatījuši ap 40 laulības šķiršanas lietu. Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Gunta Kalniņa uzskata, ka tik liels šķirto laulību skaits ir epizodisks. «Laulības šķiršanas procedūra pie notāra ir samērā vienkārša, un cilvēki, kas gadiem savas saistības nebija nokārtojuši, tagad šo iespēju izmanto. Domāju, ka turpmāk tādas prakses nebūs,» norāda G.Kalniņa.Gatavību nodarboties ar bezstrīdus laulības šķiršanas lietām pagājušajā gadā izteica arī pašvaldības, kas uzskatīja, ka lētāk un cilvēkiem ērtāk tas būtu izdarāms pašvaldību dzimtsarakstu nodaļās. Valdības Saeimai nosūtītās likuma izmaiņas paredzēja abus variantus, tomēr deputāti galu galā vienojās atstāt šo darbu tikai notāru kompetencē. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010. gadā vidējais laulību ilgums Latvijā bijis 13,4 gadi.
