Apkopojot informāciju par dabai draudzīgu pārtikas preču iesaiņojumu, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte iesaistījās ES fondu 5. ietvara atbalstītā starptautiskā projektā, kura noslēguma seminārs pagājušajā nedēļā notika Jelgavas pilī.
Apkopojot informāciju par dabai draudzīgu pārtikas preču iesaiņojumu, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte iesaistījās ES fondu 5. ietvara atbalstītā starptautiskā projektā, kura noslēguma seminārs pagājušajā nedēļā notika Jelgavas pilī.
Svarīgākais šā projekta rezultāts – pamatojoties uz starptautiskajos semināros gūtajām atziņām, Pārtikas tehnoloģijas fakultātē izveidots jauns mācību priekšmets “Izlietotā pārtikas produktu iepakojuma pārstrādes metodes”.
Kā “Ziņām” pastāstīja LLU profesore Lija Dukaļska, projekta iniciatori bija “Čaleks” pētniecības institūts Lielbritānijā. Mūsējie par to uzzinājuši internetā un bijuši gandarīti, ka uzaicināti piedalīties šajā pētnieciskajā darbā. Piecu gadu garumā semināri notikuši gan Spānijā, gan Polijā, gan arī citās projekta dalībvalstīs.
Attīstoties lielveikalu tīklam, palielinās pārtikas preču iesaiņojuma daudzums, kuru nepieciešams pārstrādāt. Eiropā ir attīstīta dalītā atkritumu vākšana (papīrs, stikls, polimēri, metāls) un pārstrāde. Darbojas “Zaļā punkta” organizācija, kas uzrauga šo procesu. Taču vēl jaunāka lieta ir biodegradējamais pārtikas iesaiņojums, kas var tikt radīts no cietes, pienskābes un mikrobioloģiskās sintēzes ceļā. Šāds iesaiņojamais materiāls pēc izmantošanas tiek iestrādāts augsnē un tur attiecīga mitruma un temperatūras apstākļos pāris mēnešos sadalās. Profesore L.Dukaļska saka: “Mūsdienu Eiropā biodegradējamā iesaiņojuma īpatsvars ir apmēram viens procents. Vēl aizvien lielāko daļu pārtikas iepako materiālos, kas izgatavoti no naftas produktiem (piemēram, celofāna maisi). Taču naftas krājumi nav bezgalīgi, tādēļ nākotnē būs jāizmanto atjaunojamie resursi. Pagaidām gan Latvijā pienskābi saturošās sūkalas ir ražošanas atkritums, kas aizplūst kanalizācijā. Nepieciešamas lielas investīcijas, lai varētu ražot tādu iepakojumu.”
Līdz šim biodegradējamo materiālu lietošanā sevišķi izcēlušās Sidnejas olimpiskās spēles. Šajā sporta pasākumā vajadzēja ātri pabarot tūkstošiem tūristu un sportistu, trīs ceturtdaļas no izmantotajiem traukiem bija tādi, kas augsnē sadalās kompostā.
