Izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos, kad skolēnu skaits Latvijā joprojām ievērojami krītas, Jelgavas 1. ģimnāzija no nākamā mācību gada nolēmusi paplašināties, atverot durvis arī 1. – 6. klašu skolēniem. Skolas vadība pārliecināta, ka tas būs iespējams, pateicoties jaunajam piedāvājumam jau no 1. klases pastiprināti apgūt tehnoloģijas, matemātiku, dabas un inženierzinības, kā arī mājturību. Pilsētas pamatskolas atzīst, ka vēl grūti spriest, kā šīs izmaiņas varētu atsaukties uz to skolēnu skaitu.
«Mainot statusu, uzsveram, ka negrimstam un neputam, bet vēlamies skolas dzīvē atvērt pilnīgi jaunu lappusi. No nākamā mācību gada mūsu nosaukums varētu būt Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola, mērķtiecīgi ietverot, ka mācām dažādas tehnoloģijas, strādājam ar tām un ieviešam dzīvē. Tādējādi gribam atrast savu specifisko nišu pilsētā,» vīziju pārtapt vidusskolā skaidro Jelgavas 1. ģimnāzijas direktora vietniece Guna Stepiņa.Mazākais skaits skolas vēsturēViņa stāsta, ka uz tik lielām pārmaiņām izglītības iestādes struktūrā un piedāvājumā pirmkārt mudinājusi realitāte, ka skolēnu kļūst aizvien mazāk. Šajā mācību gadā Jelgavas 1. ģimnāzijā mācības sāka 380 audzēkņu, kas ir mazākais skaits skolas pastāvēšanas vēsturē. Salīdzinājumam – 2006./2007. gadā ģimnāzijā zinības apguva 1099 7. – 12. klašu skolēni, pērn – 451. G.Stepiņa skolēnu skaita sarukuma iemeslus saskata gan nelabvēlīgajā demogrāfiskajā situācijā un ģimeņu aizceļošanā darba meklējumos uz ārzemēm, gan vecāku vēlmē sūtīt savus bērnus citās skolās. Šo faktoru topošā vidusskola varētu izmantot savā labā, potenciālajiem audzēkņiem piedāvājot inovatīvus mācību līdzekļus un metodes.Pieskaņojas pilsētas prioritātēm«Jau šajā mācību gadā esam atvēruši divas pilnīgi jaunas 7. klases. Matemātikas, tehnikas un dabaszinātņu novirziena pamatizglītības programma pilsētā mums ir vienīgajiem. Plānojam to kā tiešo turpinājumu savām matemātikas un inženierzinību vidējās izglītības klasēm. Arī pārējās 7. klasēs šogad piedāvājam profesionāli orientētu mājturības un tehnoloģiju programmu. Ar domu, ka šo novirzienu varētu turpināt tālāk vidusskolā. Tehnoloģijas, metālapstrāde un kokapstrāde taču ir Jelgavas prioritātes,» skolas vietu pilsētas izglītības sistēmā meklē G.Stepiņa. Viņa piebilst, ka, atverot pamatskolu, skolēni ar tehnoloģiju un skaitļu pasauli pastiprināti tiks iepazīstināti jau no 1. klases. Tamdēļ plānots licencēt jaunas programmas un iegādāties lego robotus, ar kādiem šogad paredzēts strādāt vecākiem bērniem.Skola ir gandarīta, ka izdevies uzvarēt Valsts izglītības attīstības aģentūras izsludinātajā digitālo mācību materiālu izstrādes konkursā, kurā piedalījušies 200, bet atbalstu guvuši vien 24 projekti. Tuvākajā laikā sāksies darbs, lai taptu trīs multifunkcionāli elektroniski mācību materiāli literatūras stundām. Taču interesi par iespēju izstrādāt digitālus materiālus aktīvi izrāda arī citu priekšmetu skolotāji, priecājas G.Stepiņa. Nesapņo, ka gāzīs riņķīPārmaiņām ģimnāzija gatavojas arī praktiski. Potenciālajām pamatskolas klasēm atvēlēts korpuss, kurā jau tiek veikti remontdarbi. Mazajiem bērniem plānots iegādāties jaunus galdus, krēslus un citu nepieciešamo inventāru.«Neesam sapņotāji, ka jaunie skolēni mūs apkārt gāzīs. Ceram, ka sanāks divas pirmās klases un vismaz viens komplekts no katras pārējās. Lielākajai daļai mūsu pedagogu ir 5. – 6. klašu skolotāju kvalifikācija. Sāksim domāt par sākumskolas pedagogu komplektāciju. Vēlamies sevi pozicionēt kā skolu visai ģimenei, kad lielie ņem savā pulciņā mazos brālīšus un māsiņas un visi nāk uz vienu skolu,» turpina ģimnāzijas direktora vietniece.Viņa piebilst, ka lielākais izaicinājums patlaban ir panākt, ka skolas ambiciozie plāni «tiek ņemti par pilnu». Tāpēc paredzēts aktīvi kārtot dokumentāciju un sākt plašu informatīvu kampaņu.Konkurence nebiedēLai arī līdzīga tipa skolas parādīšanās izglītības «tirgū» rada konkurenci, pilsētas pamatskolas par jauna spēlētāja parādīšanos neuztraucas. «Domāju, ka jaunajai vidusskolai ies labi. Ģimenes pamatā izvēlas skolu tuvāk savai dzīvesvietai. Rēķināmies, ka Meiju ceļa un Satiksmes ielas rajona bērni pie mums nenāks. Ja nu vienīgi tad, ja grib mācīties pie kāda konkrēta skolotāja, noteiktā klasē vai skola ir tuvāk vecāku darbavietai. Vidusskolas priekšrocība ir arī tā, ka bērniem līdz pat 12. klasei nav jāmaina mācību iestāde,» vērtē Jelgavas 4. pamatskolas direktore Agita Lundberga. Pilsētas lielākajā pamatskolā patlaban mācās 996 audzēkņi, kas ir par 21 mazāk nekā pērn. «Kādu daļu skolēnu droši vien zaudēsim, bet grūti pateikt, kā tas izskatīsies. Būtu vajadzīga stingra vienošanās pilsētas līmenī, cik un kādas klases atvērt. Svarīgi arī pašiem nestāvēt uz vietas. Piemēram, šajā mācību gadā 4., 5. un 6. klasēm fakultatīvi sāksim mācīt robotiku,» teic Jelgavas 3. pamatskolas direktors Juris Skrupskis. Jāpiebilst, ka šī izglītības iestāde izveidojās pēc tam, kad 1994. gadā no 1. ģimnāzijas tika atdalītas 1. – 6. klases. Patlaban tajā mācās ap 800 skolēnu. Skola atradusi savu nišu; citām arī jāmeklēGunta Auza, Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Ar izglītības iestāžu vadītājiem regulāri diskutējam, kā pilsētā veidot lielāku izglītības piedāvājumu. Katrai skolai būtu jāmeklē savs virziens, un Jelgavas 1. ģimnāzija ar inženierzinību programmām savējo, šķiet, jau ir atradusi. Tas ir svarīgs virziens visas pilsētas izglītības sistēmā. Pagājušajā mācību gadā inženierzinību klasei bija pirmais izlaidums, kas devis labu rezultātu. Šis progress būtu tikai jāattīsta. 1. ģimnāzijai ir gan pedagogi, gan intelektuālais potenciāls un materiālā bāze, lai to izdarītu. To, ka skola strādā šajā virzienā, apliecina jaunās profesionāli orientētās izglītības programmas 7. klašu audzēkņiem. Statusa maiņas jautājums šajā semestrī vēl gan būtu rūpīgi jāizvērtē. Katrā ziņā sākumskolas skolēnu skaits pilsētā ir stabils un ar augošu tendenci.
