Vienota stila apģērbs ir prestiža lieta, pārliecinātas izglītības iestādes, kas to ieviesušas.
«Vai jums patika, ka Harija Potera skolā bija vienots stils apģērbā?» pirms trim gadiem Ozolnieku vidusskolas vadība jautāja saviem skolēniem. Viņi atbildējuši ar noteiktu «jā!», kas arī devis startu idejas īstenošanai, atceras izglītības iestādes vadītāja Klāra Stepanova. Lai nonāktu līdz rezultātam – melnām vestītēm un džemperiem, kuros iestrādāts skolas logo, kā arī T krekliem un kaklasaitēm –, vajadzēja gan paiet gadam. Notikušas audzēkņu un vecāku aptaujas, skiču zīmēšana, diskusijas, skolas padomes sapulces, domāšanas, lemšanas un citi sagatavošanās darbi. Taču tas bijis to vērts. Likti stabili pamati pārliecībai, ka vienots apģērba stils jeb skolēnu forma vairo piederības apziņu savai skolai, vienlīdzību audzēkņu vidū, komandas apziņu un vienkārši labi izskatās. Ideja guvusi atsaucību arī citās izglītības iestādēs, norādot, ka tas varētu būt ceļš, ko izvēlēsies aizvien vairāk skolu. «Bērnam skolā tomēr jābūt un jāizskatās kā skolēnam, kura galvenais mērķis un uzdevums ir mācīties,» pārliecināta K.Stepanova.Apelē pie skolas iekšējās kārtības noteikumiemOzolnieku vidusskolas iekšējās kārtības noteikumos iekļauts, ka skolas veste jānēsā katru mācību dienu. Pārējie apģērba elementi – pēc izvēles. «Lielajos svētkos, piemēram, 1. septembrī, 18. novembrī un Ziemassvētkos, nav problēmu – vestēs ir teju visi –, taču citās dienās tik spīdoši neklājas, īpaši vecākajās klasēs. Tāpēc vairāk jārunā ar vecākiem, jo viņi ir tie, kas palaiž bērnu uz skolu,» teic direktore. Viņas vietniece Lāsma Stašule gan piebilst, ka nekādas soda sankcijas (kā tas bija padomju laikos) netiek piemērotas, ja skolēns ignorējis vienoto stilu. Galvenais «pāraudzināšanas» līdzeklis esot saruna un apelēšana pie iekšējās kārtības noteikumiem. Turklāt audzēkņi paši nejūtoties labi, ja lielākā daļa klases nēsā vestes, bet viņi ne, novērojusi izglītības iestādes vadītāja, izsakot cerību, ka ar laiku vienotais stils kļūs par pašsaprotamu lietu.«Vēl neesam dzirdējuši, ka vestīšu iegāde kādam būtu liela finansiāla problēma,» atzīst L.Stašule. Apģērbam izmantots speciāls, īpaši skolēnu formām paredzēts diegs, kas ir izturīgāks un neveļas, tāpēc cena, iespējams, ir augstāka nekā citiem līdzīgiem ražojumiem. 1. – 3. klasē skolas veste maksā 11, 4. – 8. klasē – 12, bet vidusskolā – 14 latu. Džemperi attiecīgi ir par četriem līdz septiņiem latiem dārgāki. Taču tas nenozīmē, ka skolēniem obligāti jāiegādājas pilnīgi jauns apģērbs. Skolas mājas lapā radīta iespēja ielikt sludinājumus, ar kuru palīdzību par zemāku cenu var pirkt, pārdot, kā arī dāvināt jau lietotas formas.Korim vajadzēja vienotu stiluSekojot Ozolnieku vidusskolas piemēram, skolēnu formas vestes (12 latu), kā arī pēc izvēles svārciņi (14 latu) vai sarafāni (16 latu) meitenēm ieviesti arī Jelgavas 4. vidusskolas mūzikas novirziena sākumklasēs.«Tā bija Lienas Celmas ideja, jo vajadzēja kora tērpus, kas būtu vienādi un labi izskatītos. Līdz tam meitenēm bija vien balta blūze, melni svārki un melnas kurpes. Vecāki šo ideju atbalstīja, varētu teikt, simtprocentīgi. Skices izstrādāja viena mūsu klases bērna mamma, kas nodarbojas ar apģērba dizainu. Bija tikai ļoti svarīgi, ka forma būtu skolas krāsās, kas ir tumši zila un tumši sarkana,» stāsta skolotāja Ilze Lillā, kuras audzināmā 1.b klasīte 2008./2009. mācību gadā pirmā ietērpās skaistajos tērpos. Dažus mēnešus vēlāk viņiem sekoja arī pārējās mūzikas novirziena sākumklases. Šur tur vienotais stils «ielavījies» arī citās klasēs. Galvenais nosacījums, ka forma obligāti jānēsā svētkos, pasākumos un sagaidot ciemiņus. Pārējās dienās – pēc izvēles. Taču pieredze liecinot, ka īpaši jaunāko klašu skolēni vestītēs un svārciņos skolas laikā tērpjas ik dienas. «Divus gadus esam iztikuši ar vienu komplektu. Šogad būs jāpasūta jauns, jo bērni izauguši,» stāsta I.Lillā. Viņa atklāj, ka tiekot domāts par kārtību, kā skolēnu vecāki lietotās formas varētu pārdot vai uzdāvināt.Tas ir delikāts jautājumsIdeju ieviest vienota stila apģērbu apdomā arī Jelgavas 4. pamatskola. Izglītības iestādes vadītāja Agita Lundberga stāsta, ka jau pagājušajā pavasarī skolā ieradusies skolēnu formu ražotājfirma, kas daļai vecāku visu izrādījusi un izstāstījusi. Bijusi doma vienota stila apģērbu ieviest pakāpeniski – vispirms vienai klasei, tad pārējām. «Vecākiem šī ideja patika. Arī skolotājas bija gatavas solidarizēties un nēsāt vienādus sarafānus, taču visas ieceres kaut kā apstājušās. Rudenī nāksim atkal kopā un lemsim,» teic direktore, atklājot, ka pati ideju vērtē ar dalītām jūtām. «Pozitīvi tas, ka formas disciplinē skolēnu un veicina piederību savai skolai. Liek padomāt par uzvedību un valodu sabiedriskās vietās. Tās rada arī lielāku vienlīdzību. Tomēr optimālā variantā vajadzētu vismaz divus komplektus, jo forma mēdz nosmērēties, pazust, un atkal visi raibi. Piedāvātās izmaksas gan nešķita pārāk augstas, taču ir ģimenes, kuras nevar saviem bērniem atļauties pat maiņas apavus. Tāpēc tas ir delikāts jautājums,» pauž A.Lundberga. ViedokļiKristīne Zalcmane, Ozolnieku vidusskolas audzēknes mamma Atbalstu ideju par skolēnu formu, jo tā ir skolas vienojošais simbols. Varētu izklausīties mazliet dīvaini, bet forma savā ziņā ir materiāla vērtība, kura bērnam iemāca atbildību par nākamo dienu (lai tā nebūtu atrodama zem pagultes, un mamma nav vienīgā, kurai par to jādomā). Ne mazāk svarīgs faktors ir sabiedrības sociālo slāņu nevienlīdzība, kas parādās arī starp skolēniem. Uzskatu, ka formas palīdz izbēgt no šīs negatīvās tendences vai mazināt to. Pašlaik gan Ozolnieku vidusskolā forma vairāk kalpo kā svētku tērps 1. septembrim un citiem svinīgajiem pasākumiem, kas, protams, ir ļoti skaisti. Mans ieteikums, ja reiz skola ieviesusi šādu kārtību, to vajadzētu uzturēt ikdienā. Kaut arī daudzi ne īpaši atbalsta formas (to skaitā bērni), domāju, ka skolai nevajadzētu šo ideju atcelt. Dace Jansone-Klasiņa, IZM Komunikācijas nodaļas vadītāja Spēkā esošie noteikumi neparedz skolēnu formas kā obligātas. Lēmumam tās ieviest jābūt brīvprātīgam, ko parasti pieņem izglītības iestādes padomē. Katrai skolai savos iekšējās kārtības noteikumos ir tiesības noteikt, ka skolēniem jānēsā formas tērps, protams, ja par to vienojušās visas ieinteresētās puses – skolas administrācija, pedagogi, vecāku padome, skolēnu dome. Arī vienošanās par formas tērpa modeli, materiālu un krāsām parasti tiek panākta koleģiāli. To skolu pieredze, kurās ieviestas formas, ir pozitīva un liecina, ka arī tie bērni un vecāki, kas pret formām sākotnēji izturējušies rezervēti, vēlāk atzīst, ka tā disciplinē, rada piederības izjūtu savai skolai un klasei un mazina bērnu sociālekonomisko nevienlīdzību.
