Pēc iedzīvotāju skaita Lielplatone ir mazākais pagasts rajonā. Tajā mīt ap 1000 cilvēku. Taču viņi var lepoties ar divām skolām – pamatskolu un speciālo internātskolu.
Pēc iedzīvotāju skaita Lielplatone ir mazākais pagasts rajonā. Tajā mīt ap 1000 cilvēku. Taču viņi var lepoties ar divām skolām – pamatskolu un speciālo internātskolu.
Liels bija pamatskolas darbinieku un vecāku izbrīns par vasaras nogalē masu saziņas līdzekļos parādījušos ziņu, ka Lielplatones pamatskolas ēka esot avārijas stāvoklī. Vēlāk gan šī informācija tika atsaukta. Tomēr nemiers un neizpratne par tādu novērtējumu saglabājusies.
1. septembris Lielplatones pamatskolā sākās tikpat draudzīgi un mīļi kā iepriekšējos sešos gadus, kopš skolai pašai ir savas telpas muižas ēkā. Skolotāji uzskata, ka bērni ir jāmāca lepoties ar savu skolu, un, šķiet, ka viņi to labi ielāgo.
Šogad Lielplatones pamatskolu apmeklē 101 bērns, lielākoties tā ir vietējā jaunā paaudze, tikai daži nāk no kaimiņu pagastiem.
– Ir ļoti būtiski, lai pagastā būtu sava skola, – spriež mācību pārzine Velga Launaga. – Pirms septiņiem gadiem bērni bija spiesti braukt uz Platoni vai Eleju, un, ja mums joprojām nebūtu savas skolas, pagastā noteikti būtu bērni, kas to neapmeklē. Bērni savukārt uzskata, ka lielajās pilsētas skolās nav ne tāda mīļuma, ne draudzības, kāda raksturīga mazo lauku skoliņu skolotājiem un skolēniem. Droši vien tāpēc 1. septembrī savu veco skolu apciemo kāds absolvents.
Viena no pagasta skolas priekšrocībām ir arī tā, ka skolotāji un bērni dzīvo līdzās – vienā pagastā un pat vienā mājā. Viņi viens otru labi zina, skolotāji redz un pazīst ģimeni, vajadzības gadījumā var palīdzēt.
Stāsta Lielplatones pamatskolas direktore Aija Melngalve:
– Visu muižas ēku mēs neapsaimniekojam. Vienā mājas galā ir akciju sabiedrības «Lielplatone» kantoris un bērnudārza grupa. Bērnudārznieku šogad ir daudz, un tas tikai liecina, ka mūsu skolai ir nākotne. Pārējās telpās un bēniņos iekārtotas mācību klases. Izlasot laikrakstā «Diena» par mūsu skolas ēkas slikto stāvokli, bijām satraukti, jo visu laiku esam darījuši, ko vien varējuši, lai bērniem skolā būtu vislabākie apstākļi. Mums ļoti daudz palīdz vecāki. Šogad skolas iekštelpas ir skaisti izremontētas. Tiesa, mājai ir veci logi, taču tie nav dzīvībai bīstami. Mēs cenšamies, lai katra mācību klase ar kaut ko atšķirtos – vai nu ar krāsu, vai interjeru, vai solu izvietojumu –, lai bērni uz skolu nāktu ar prieku. Skolā darbojas divi ansambļi, koris, trīs deju kolektīvi. Bērni spēlē teātri.
Skolas sākumā – 1993. gadā –klasēs pieteicās tikai 87 bērni. Pirmajos gados sparīgi cīnījāmies par pastāvēšanu, taču drīz tikām atzīti. Tad sākās straujš bērnu pieplūdums. Tagad tikai rets pagasta bērns mācās kādā citā skolā. Cenšamies piedalīties visās olimpiādēs, mūs sāk pazīt un vairs nejauc ar kaimiņiem – Lielplatones internātskolu. Pērn mūsu bērni piedalījās 40 olimpiādēs, ap 70 iesaistījās skatēs.
Skolā strādā 15 pedagogu, un viņu vidējais vecums ir 35 gadi. Bērniem patīk, ka skolotāji ir jauni un bieži vien trakulībās neatpaliek no saviem audzēkņiem. Direktore uzskata, ka skolai ir paveicies arī ar vienīgo pedagogu vīrieti – fizkultūras skolotāju Jāni Rihardu –, kurš uz Lielplatoni brauc no Kalnciema. Tiek rīkotas draudzības sporta spēles, kurās bērni iepazīstas ar kaimiņskolu audzēkņiem. Divos sporta laukumos var sportot līdz vēlam rudenim. Skolai ir arī sava sporta zāle. Bērnus ved uz peldbaseinu.
Ražīgi strādāt vēl vajag skolas apkārtnes sakopšanā, bet jau tagad to nevar salīdzināt ar to, kā tur izskatījās pirms sešiem gadiem. Pie skolas devītklasnieki kopj mīlestības aleju. Ar to saistās ticējums: ja puisis ar meiteni tai cauri izies, sadevušies rokās, tad visu mūžu nodzīvos mīlestībā un saticībā.
Kungu laikos muižas parkā mituši pāvi un fazāni, bet dīķa dibens esot izklāts ar zelta flīzēm, jo tajā peldējusies baronese.
Leģenda par septiņiem ozoliem
Savulaik pils saimnieks atsaucis septiņus amatniekus, kuriem licis uzcelt muižu, kādas nav nevienam. Pils pagrabos izmūrētas slepenas ejas un krātuves dārglietām. Par darbu saimnieks amatniekiem sarīkojis lielas dzīres, taču vīnam pielējis indi. Kad amatnieki noģiftēti, saimnieks licis tos aprakt pie upes. Pēc laika tajā vietā izauguši septiņi ozoli, katrs līdzīgs kādam no noindētajiem amatniekiem. Visiem kokiem viducī ir ieaudzis dzelzs, kas simbolizē strādnieku darbarīkus.
