Vakaros tālu staro internātskolas gaišie logi kā lielas, dzīvas šūnas. Aiz tiem – tik daudz sapņu, cerību, draudzības…
Vakaros tālu staro internātskolas gaišie logi kā lielas, dzīvas šūnas. Aiz tiem – tik daudz sapņu, cerību, draudzības… Audzinātāji, skolotāji, mediķi, auklītes un citi darbinieki nežēlo pacietību, gudrību, sirds siltumu, vēlēdami bērniem iet baltus un taisnus ceļus.
Kādā Jelgavas nostūrī klusuma un mīļuma ieskauta jau vairākus gadu desmitus stāv Jelgavas 1. sanatorijas internātskola. Šogad tā svinēs savu četrdesmito dzimšanas dienu.
Jelgavas 1. sanatorijas internātskola ir vienīgā Latvijā, kur mācās un reizē arī ārstējas bērni ar skoliozi un kustību traucējumiem no visas Latvijas. Pašlaik no 153 skolas audzēkņiem 22 ir bērni invalīdi. Ar viņiem nepieciešams īpaši rūpīgs un neatlaidīgs darbs, un viņi visi uz šo skolu nākuši ar vienu domu – līdztekus mācībām uzlabot savu veselību. Lai cik skumīgi tas arī būtu, nepieciešamība pēc šāda veida mācību iestādēm Latvijā aug. Skolā mācību klases ir pārpildītas, reizumis pat tiekot pārsniegts paredzētais audzēkņu skaits. Direktors Henrijs Kress, kas jau 18 gadu vada šo skolu, atzīst, ka ar katru gadu uz šejieni nāk bērni ar aizvien nopietnākām stājas problēmām. Nereti tās ir iedzimtas vai iemantotas jau agrā bērnībā. Skolioze ir slimība, kuru pilnībā izārstēt nevar. Taču, pareizi un regulāri vingrojot, šo slimību var apturēt un ar to sadzīvot.
Panākumi gūstami ar darbu
Skolai ir izveidojusies lieliska sadarbība ar rehabilitācijas centru «Vaivari», tā ārsts ortopēds Konstantīns Godunovs regulāri veic sanatorijas internātskolas bērnu veselības pārbaudes, nepieciešamības gadījumā nozīmējot tālāku ārstēšanu. Viņš arī katram individuāli nosaka diagnozi un vingrojumu kursu. Pēc tam tālāk strādā ārstnieciskās fizkultūras skolotāji, ārstējot bērnus un apmācot arī viņu vecākus.
Divreiz gadā skolā tiek rīkota atvērto durvju diena, kad vecāki piedalās nodarbībās, mācās, kā mājās pareizi strādāt ar bērniem, kam vairāk pievērst uzmanību veselības stāvokļa uzlabošanai, konsultējas ar ārstiem. Panākumus var gūt tikai ar neatlaidīgu un pacietīgu darbu.
Skola kāpostlauka vietā
Skola strādā. Bērni mācās. Pedagogiem un ārstiem darba netrūkst. Bet kā tas viss reiz sākās?
Pirms četrdesmit gadiem bija citi laiki un citas iespējas. Skolas pirmā direktore Zenta Briģe internātskolas aizsākumus atceras kā ļoti skaistu savas dzīves posmu. Sešdesmitajos gados, strādājot Jelgavas Izglītības nodaļā, tieši viņai dzima doma Jelgavā atvērt sanatorijas tipa internātskolu, kurā mācītos un ārstētos bērni no visas Latvijas. Izglītības ministrija ideju atbalstīja, un nu bija jāsāk meklēt piemērotu vietu skolas celtniecībai. Z.Briģe stāsta, ka pirmā vieta noskatīta Vilces pagasta Zaķu pļavā, taču no tās atteikušies pārāk dārgo transporta izmaksu dēļ. Savukārt otra vieta, kur tagad uzcelta Jelgavas Ledus halle, tolaik noraidīta, jo tur bijis paredzēts celt grandiozu izpildkomitejas ēku. Atlicis pēdējais variants, vieta, kur, kā Zentas kundze pati smej, jaunībā ar puišiem satikusies – laukums Institūta ielā. Toreiz tur bijis milzīgs kāpostu lauks.
Ministrija deva atļauju sākt skolas celtniecību. Gada laikā ēka bija gatava, un 1961. gada nogalē tajā bija paredzēts sākt mācības: «Atceros, ka toreiz darbinieku kolektīvs bija gados jauni cilvēki ar milzīgu entuziasmu, strādāt griboši un ļoti draudzīgi. Visu darījām kopā – mazgājām, tīrījām, krāsojām, šuvām aizkarus un darījām citus darbus. Skola bija jauna, skaista, un 1961. gada 27. decembris, kad mācību iestāde bija gatava darbam, ir viena no laimīgākajām dienām manā mūžā, atceras Z.Briģe.
Mediķi un pedagogi no dažādām toreizējās PSRS pilsētām uz skolu brauca mācīties, kā strādāt. Dažos gados tā kļuva slavena visā plašajā savienībā.
1. sanatorijas internātskola savu vēsturi raksta jau 40 gadu. 1988. gadā tā tika pārprofilēta par sanatorijas internātskolu bērniem ar skoliozi un kustību traucējumiem.
Justies gaidītam kā mājās
Atšķirībā no citām skolām šeit bērni mācās sešas dienas nedēļā, jo ārstnieciskais process vien aizņem pusi no mācību laika. Ar bērniem individuāli diendienā strādā ortopēds, pediatrs, rehabilitologs, divi masieri, fizioterapijas māsa, trīs medicīnas māsas, seši ārstnieciskās vingrošanas skolotāji. Stājas uzlabošanai un izkopšanai horeoterapijas nodarbībās skolēni apgūst baleta elementus. Ārstnieciskās nodarbības notiek trenažieru un ārstnieciskās vingrošanas zālēs, fizioterapijas un masāžas kabinetos. Vecāko klašu skolēni ārstnieciskos nolūkos regulāri dodas uz blakus skolas baseinu peldēt, jaunākie apmeklē ūdens procedūras savā skolā.
Internātskola ir tradīcijām bagāta, lielu uzmanību pievērš dažādu interešu izglītībai. Bērni apgūst gida iemaņas, floristiku, vizuālo mākslu, tūrismu, puķkopību, sarīkojumu dejas, mācās strādāt ar datoru. Lai labi mācītos, vajadzīga arī laba atpūta. Liels ir muzikālā skolotāja Jāņa Lešinska nopelns – skolā darbojas divi kori; 5. – 9. klašu skolēnu koris ar labiem panākumiem piedalījies visos skolēnu dziesmu svētkos Rīgā.
H.Kress atzīst, ka tiekot darīts viss, lai bērni skolā justos kā mājās. Un viņus priecē tas, ka daudziem tā ir vieta, kur gribas atgriezties, jo skolu caurstrāvo ģimeniskuma gars.
«Bērni pie mums ir atvērti, tāpat arī mēs izturamies pret viņiem. Mūsu skolā ir tas, kā bieži vien pietrūkst lielajām pilsētas skolām, – mājīgums un ģimeniskums,» secina direktors.
Bērni ir aprūpēti, izmitināti, paēduši un uzklausīti. Direktors ir gandarīts, ka skolā aizvien vairāk ienāk jauni, kvalificēti speciālisti un pedagogi ar interesantām idejām, notiek paaudžu maiņa un arī bērni ir priecīgi par jauniem skolotājiem.
40 gadu – vai skolai tas ir daudz vai maz? Skolas pirmā direktore, Valsts nopelniem bagātā skolotāja Zenta Briģe atzīst, ka tas ir daudz, vēl jo vairāk tāpēc, ka viss ir sākts no nulles. Tādēļ viņas vēlējums skolai un tās darbiniekiem jubilejā ir – neapstāties, tā turpināt un saglabāt skolas labo auru, kas valda jau gadiem.
Atliek vien piekrist vēlējumam, pievienojot visam labajam stipru, stipru veselību.
***
Direktori: Zenta Briģe (no 1961. līdz 1984. g.), Henrijs Kress (no 1984. g.)
Direktora vietnieki mācību darbā: Anna Kalniņa (no 1961. līdz 1984. g.), Rasma Cunska (no 1984. līdz 1987. g.), Anna Zabothene (no 1987. g.).
Direktora vietnieki audzināšanas darbā: Inese Gelnere (no 1995. līdz 1997. g.), Inese Dobele (no 1997. g.)
Direktora vietnieki medicīnas jautājumos: Ilze Trepša (no 1999. g.)
Direktora vietnieki saimnieciskajā darbā: Antons Brokāns (no 1995. g.)
