Jelgavas 1. ģimnāzija dibināta 1919. gadā, taču tās priekšvēsture saistīta ar nozīmīgiem faktiem latviešu kultūrā un izglītībā.
Jelgavas 1. ģimnāzija dibināta 1919. gadā, taču tās priekšvēsture saistīta ar nozīmīgiem faktiem latviešu kultūrā un izglītībā.
Sākotnējais nodoms – dibināt universitāti
1775. – 1806. gads. Pētera Akadēmija (Academia Petrina) – akadēmiska ģimnāzija ar plašāku šādas skolas kursu, ar universitātes iekārtu un privilēģijām (pilnīga autonomija un monopola tiesības izdot kalendārus un laikrakstus). Kad Kurzemi pievienoja Krievijai un vajadzēja izšķirties par augstskolas atvēršanu Jelgavā vai Tērbatā, cars Aleksandrs I priekšroku deva Tērbatai.
1806. gadā Pētera Akadēmiju iekļāva Krievijas skolu sistēmā, pārvēršot par Kurzemes guberņas ģimnāziju ar nosaukumu Gymnasium Illustre. Vēlāk skola ieguva Jelgavas Klasiskās ģimnāzijas nosaukumu.
19. gadsimta otrajā pusē tajā mācījās gan latviešu, gan kaimiņtautu jaunekļi, ar kuru panākumiem ģimnāzija vēlāk varēja lepoties. Četri bijušie skolas audzēkņi kļuva par valsts galvām: Jānis Čakste un Alberts Kviesis – par Latvijas Valsts prezidentiem, Antans Smetona – par Lietuvas Valsts prezidentu un Stanislavs Voijcehovskis – par Polijas Valsts prezidentu. No audzēkņu vidus nāca daudzi atmodas laika un kultūras darbinieki, juristi, mākslinieki.
1915. gadā valdība skolu evakuēja uz Taganrogu. 1918. gadā ģimnāzija pārstāja darboties kā Krievijas mācību iestāde.
Pirmā latviskā vidusskola Zemgalē
1919. gadā atjaunoja, pareizāk sakot, Rīgas Latviešu izglītības biedrības Jelgavas nodaļa no jauna noorganizēja pirmo latvisko vidusskolu Zemgalē. Jau otrajā mācību pusgadā skolā darbojās 15 klases. Pamatskolas klases toreiz bija vienīgā pilnā pamatskola Zemgalē ar 529 audzēkņiem, ar vidēji 52 skolēniem klasē, bet maksimālais audzēkņu skaits klasē bija 76.
1922. gadā skolu pārdalīja: tika izveidota Jelgavas 1. valsts vidusskola – klasiskā ģimnāzija – un II valsts ģimnāzija.
1934. gadā skolu nodēvēja par Hercoga Pētera ģimnāziju.
Kopš 1945. gada tā ir Jelgavas 1. vidusskola, bet 1991. gada 15. augustā ar Jelgavas Domes lēmumu skolai tika atjaunots ģimnāzijas nosaukums.
Skolas devīze – «Mūža darbu Latvijai»
Skolā izauguši inteliģences pārstāvji, kuri pazīstami ne vien Latvijā, bet arī pasaulē. Viņu vidū pedagogs un sabiedriskais darbinieks, Brīvo latviešu apvienības vadītājs ASV Arvīds Bolšteins, metalurģijas profesors Misūri universitātē Mārtiņš Strautmanis, grāmatizdevējs latviešu grāmatu apgādos Zviedrijā Normunds Hartmanis, dramaturgs Mārtiņš Zīverts.
Grūti uzskaitīt visus zinātnes, mākslas un sabiedriskos darbiniekus, kuru vārdi uz mūžīgiem laikiem ieies Latvijas vēsturē un kuri savu izglītību ieguvuši Jelgavas 1. ģimnāzijā. Tautas cieņu un mīlestību iemantojuši daudzi no viņiem – Nacionālā teātra aktrise Elza Radziņa, vidusskolu direktori Ilmārs Gaišs, Jānis Jēkabsons, Harijs Juškevics, arhitekts Imants Jēkabsons, žurnālists Gunārs Jākobsons, fizikas mācību grāmatas autors profesors Edvīns Šilters, filosofijas doktors Jānis Vējš un daudzi citi cienījami cilvēki.
Pēckara periodā ģimnāzijā izglītību guvuši dažādu zinātņu nozaru pārstāvji, tajā skaitā 18 tehnisko zinātņu doktori vien.
Deviņdesmito gadu absolventu vidū ir pazīstami mākslinieki – no skolas ansambļa izaugušās «Prāta vētras» mūziķi, aktieri Artūrs Skrastiņš, Indra Roga – , sportisti – Jānis Kļaviņš, Aija Poikāne –, kā arī politiķi, žurnālisti, sabiedriski darbinieki, darījumu cilvēki.
