Dobeles rajona Krimūnu pamatskolas audzēkņi jau vairāk nekā 30 gadu līdzās obligātajiem priekšmetiem apgūst iemaņas, kas viņiem palīdz ikdienas dzīvē – pusaudži labi orientējas ne tikai ugunsdrošības noteikumos, bet māk arī nodzēst liesmas.
Dobeles rajona Krimūnu pamatskolas audzēkņi jau vairāk nekā 30 gadu līdzās obligātajiem priekšmetiem apgūst iemaņas, kas viņiem palīdz ikdienas dzīvē – pusaudži labi orientējas ne tikai ugunsdrošības noteikumos, bet māk arī nodzēst liesmas.
Kad sešdesmito gadu sākumā toreizējais Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks Rolands Zeics nolēma pievērsties skolēnu izglītošanai ugunsdzēsībā, daudzi, tostarp arī Krimūnu pamatskolas skolotāji, uz viņu raudzījās kā uz dīvaini, kam prātā ienākusi neprātīga ideja. Taču viņš nedomāja padoties – gāja uz skolu, stundās stāstīja par ugunsgrēkiem un to dzēšanu, līdz bērniem tas sāka interesēt un viņi lūdza, lai ugunsdzēsējs turpina.
Dzēš liesmas un pārvar šķēršļus
Sākumā viss neritēja tik gludi, kā gribētos, taču R.Zeics nav no tiem, kas padodas. Lai vēl vairāk pievērstu skolēnus ugunsdzēsībai, viņš noorganizēja jauno ugunsdzēsēju sacensības. Tās visus tik ļoti ieinteresēja, ka dažu gadu laikā sacensības kļuva par tradīciju.
Tagad krimūnieki nespēj iedomāties, kā varētu iztikt bez skolēnu azartiskās sacenšanās, kas ir ne vien laba zināšanu (skolēniem jāatbild uz daudziem teorētiskiem jautājumiem par ugunsdzēsību), bet arī iemaņu pārbaude. Jaunajiem ugunsdzēsējiem jāmāk ne vien tikt galā ar liesmām, bet jābūt arī labā sportiskā formā, lai pārvarētu speciālos šķēršļus. Ar vienlīdz lielu azartu sacenšas ne tikai pamatskolas pēdējo klašu audzēkņi, bet arī pirmklasnieki.
Daži vecāki gan sākumā baidījušies, vai viņu atvasēm nedraud briesmas, taču ar laiku sapratuši, ka skolēni atrodas labās rokās – R.Zeics darīs visu, lai nekas slikts nenotiktu.
Ugunsgrēku nav
Iepriekšējā Krimūnu pamatskolas direktora laikā R.Zeics īstenoja vienu no sapņiem – viņš mācību iestādē beidzot tika pie sava stūrīša, kur izvietot nepieciešamos uzskates līdzekļus. Tiesa, tie visi ir vēl no padomju laika, taču, kā saka skolotājs, ugunsgrēku dzēšanā nekas nav mainījies – ugunskurs vēl aizvien jādzēš ar ūdeni, bet degoši vadi – ar vilnas segu. No uzskates līdzekļiem top arī dažādi testi un pārbaudes materiāli, ar kuriem ugunsdzēsības skolotājs pārbauda skolēnu zināšanas.
Tagad pagastļaudis ne bez lepnuma saka: “Pateicoties bērnu izglītošanai, Krimūnās ugunsgrēku, kas izcēlušies no pusaudžu rotaļām ar uguni, nav.” Un statistika liecina, ka, piemēram, šogad tur reģistrēti tikai daži kūlas ugunsgrēki, turklāt zaudējumus kādas citas personas mantai neviens no tiem nav nodarījis. R.Zeicam šogad apritēja 83. mūža gads, nākotnē viņš cer savu iesākto darbu nodot kāda tikpat azartiska skolotāja rokās.
Mācībām – profilaktiska nozīme
Kā “Ziņām” pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses sekretāre Solveiga Smiltene, Krimūnas ir vienīgā skola Latvijā, kur ir tik laba ugunsdzēsības apmācība un praktiskās nodarbības. “Arī citās skolās, piemēram, audzināšanas stundās pārrunā ugunsgrēku dzēšanu, taču tas ir par maz, turklāt to pārsvarā dara neprofesionāļi. Uzskatu, ka katrā skolā vajadzētu mācīt kaut ko līdzīgu, jo tas ir ilgtermiņa ieguldījums ugunsgrēku profilaksē,” piebilda S.Smiltene. Speciāliste gan pauž nožēlu, ka valsts nav paredzējusi šādām mācībām finansējumu, jo Eiropā ugunsdrošības noteikumu mācīšana ir iekļauta obligātajā programmā.
