«Satraukušies mēs neesam, bet īsti pārmaiņām neredzam jēgu. To, ko bērni varēja nopirkt skolā uz vietas, tagad viņi varēs dabūt jebkurā veikalā. Par vagariem nebūsim un čipsu pakas nost neņemsim, kaut piekrītu, ka skolā neveselīgai pārtikai nav jābūt,» norāda Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse. Kopš šī gada 1. janvāra spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumu grozījumi, kas nosaka uztura normas tai skaitā izglītības iestādēs, taču ēdinātājiem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kā jauninājumus realizēt ikdienā.
Jaunieši arī paši ir iedziļinājušies jaunajos noteikumos un nākuši klajā ar piedāvājumu, ko viņi gribētu redzēt neveselīgo našķu vietā. Žāvētas ogas, rieksti, minerālūdens, musli, šokolāde, kas satur ne mazāk par 43 procentiem kakao – daļa uzkodu, ko 10. komerciālās klases audzēkņi minējuši savā iesniegumā direktorei.
Nost ar krāsvielām, saldinātājiem un konservantiem
Jaunie noteikumi paredz, ka ēdinātājiem jāpiedāvā dabīgi pārtikas produkti, kas nav ģenētiski modificēti, nesatur ģenētiski modificētus organismus, nesastāv no tiem un nav no tiem ražoti, kā arī nesatur pārtikas piedevas – krāsvielas, garšas pastiprinātājus, konservantus un saldinātājus. Ēdienu pagatavošanā ir atļauts izmantot tomātu mērci un kečupu, kas satur mazāk par gramu sāls uz simts gramiem produkta, ogļhidrātus – 15 gramu uz simts gramiem produkta, nesatur aromatizētājus, konservantus, krāsvielas un saldinātājus.
Tāpat skolās nedrīkstēs tirgot cukura konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki, saldinātāji, krāsvielas un konservanti; miltu konditorejas izstrādājumus, kuru sastāvā ir daļēji hidrogenēti augu tauki, saldinātāji, krāsvielas un konservanti; bezalkoholiskos dzērienus, kuriem pievienots kofeīns, aminoskābes, aromatizētāji, saldinātāji, krāsvielas un konservanti. Gaļas produkti (piemēram, desas, cīsiņi, sardeles, gaļas konservi, žāvēti, kūpināti un sālīti gaļas produkti) izglītojamo uzturā var tikt iekļauti, ja tie satur vismaz 70 procentu gaļas; nesatur garšas pastiprinātājus, krāsvielas un nitrītus; nesatur mehāniski atdalītu gaļu un izejvielas, kas ražotas no ģenētiski modificētiem organismiem; nesatur sojas pupas un to produktus; satur sāli mazāk par 1,25 gramiem uz simts gramiem gaļas produkta.
Veikali ir par tuvu
«Skola nevar būt viens pats audzinātājs. Protams, par veselīgu uzturu tiek runāts veselības mācības, dabaszinību, klases stundās. Ja jau bērni nedrīkst ēst neveselīgu pārtiku, tad netirgojam to arī veikalos! Ja tas viss ir tik neveselīgs, kāpēc cilvēki ar to tiek baroti?» jautā direktores vietniece Ritma Tīrumniece.
«Kad pirmajā dienā ieraudzījām ēdnīcas tukšos plauktus, bija šoks. Bet ļoti ātri parādījās mazās suliņas, šokolāde un augļi. Tad mēs prasījām ēdnīcas saimniecei Viktorijai, vai tā iemesla dēļ, ka našķi jāiet meklēt ārpus skolas, nav samazinājies bērnu skaits, kas ēd siltās pusdienas skolā. Saimniece teica, ka siltā ēdiena patēriņa apjoms ir saglabājies, un es pat pieļauju domu, ka varētu arī palielināties, sevišķi dienās, kad ārā ir slikts laiks,» lēš direktore. «Svarīgākais ir atrast to gudro un veselīgo sortimentu, ar ko piepildīt plauktus. Bērniem skolā slodze ir tik liela, ka viņiem varētu trūkt ogļhidrātu, kas baro gan smadzenes, gan dod enerģiju. Ir vajadzīgi veselīgi saldumi – bērni labprāt grauž burkānus, ēd ābolus un bumbierus, ko piedāvā programma «Skolas auglis»,» stāsta I.Vilkārse.
Skolas ēdnīcā sastaptie 10. soc. klases audzēkņi Kārlis, Līva, Annija un Laura Marta tikko kā beiguši ēst siltās pusdienas. «Nekā cita jau nav,» saka Annija. Jaunieši norāda, ka pašlaik našķu piedāvājumā pietrūkst dažādības – gribētos vairāk augļu. Kārlis teic, ka to klāstu drīzāk vajadzētu kontrolēt, nevis tos pilnībā aizliegt, jo jaunieši, kas gribēs, tos tāpat nopirks veikalā.
Ģimnāzijas ēdnīcas saimniece Viktorija Useļonoka norāda – nekas cits, kā ievērot noteikumus, Latvijas ēdinātājiem neatliks. «Esmu par veselīgu ēšanu, tikai diemžēl tie veikali skolām ir pietiekami tuvu. Tagad mums ir jādomā, kā nokārtot, lai mums nerodas problēmas, ja bērns kādreiz atnāk no veikala, sapircis visu, ko mēs nedrīkstam tirgot, bet ko viņš patērē uz vietas,» tā V.Useļonoka. Viņa norāda – jaunajos noteikumos ir daudz nepilnību un tiem būtu jābūt elastīgākiem. «Kaut vai runājot par tiem pašiem pilngraudu batoniņiem, ko mēs uzskatām par veselīgu preci. Nerunāju par to, ka plauktos vajadzētu atgriezties «snikeriem» vai «marsiem». Sarežīti šobrīd ir ar tām pašām bulkām, kuru ierobežojumi ir pārāk drastiski. Doma par veselīgo uzturu ir laba, bet bērniem par to ir jāmāca kompleksi, ne jau skola un ēdinātāji ir vienīgie audzinātāji,» pārliecināta uzņēmēja, piebilstot, ka jaunie noteikumi dažbrīd nav izprotami pat pārtikas tehnologiem. Viņa arī norāda, ka veselīgos našķus, kā riekstus vai žāvētus augļus, lielākā daļa bērnu nemaz nevarēs atāluties, jo tie būs gana dārgi.
