Jelgavas Amatniecības vidusskola varētu iegūt vairāku miljonu latu finansējumu skolas modernizēšanai tikai tad, ja valdība lems, ka Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļu apguvē iespējams uzņemties virssaistības, pauž Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Nozaru ekspertu vērtējumā skolai pietrūcis punktu, lai tā varētu pretendēt uz daļu no aptuveni 75 miljoniem latu, ko paredzēts sadalīt desmit profesionālās izglītības iestādēm. Par Amatniecības vidusskolu iestājusies gan Jelgavas pašvaldība, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija, kuras vadībā tāpat kā Jelgavā ir Zaļo un Zemnieku savienības politiķi.
«Arī mēs gribam, lai skola attīstās. Taču noteikumi ir tādi, ka jāņem vērā nozaru ekspertu vērtējums, bet Jelgavas Amatniecības vidusskolai sākotnēji tas nav bijis pietiekams. Vēlāk iesniegts uzlabots vērtējums, bet pārkāpjot visus noteiktos laika grafikus. Mainot komisijas lēmumu, tas radītu nevienlīdzības precedentu noteikumu izpildē,» IZM Struktūrfondu departamenta projektu vadītāja Inga Misiņa skaidro, kāpēc Jelgavas Amatniecības vidusskola nav izturējusi projektu atlases konkursa otro kārtu.Nevienas Zemgales skolasJau ziņots, ka pērnā gada nogalē IZM apturēja ERAF projektu darbību vairākās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs, tai skaitā Jelgavas Amatniecības vidusskolā, jo bija radušās šaubas par līdzekļu efektīvu izmantošanu. Tā vietā ministrija nolēma rīkot jaunu projektu konkursu, paredzot finansējumu nevis atsevišķām programmām, bet visas skolas modernizēšanai. Uzņemoties budžeta virssaistības, valdība šim mērķim piešķīrusi 31 miljonu latu. Savukārt teju 44 miljoni palikuši neiztērēti, apturot konkursa pirmās kārtas projektus. Tādējādi profesionālās izglītības iestādēm pieejami 75 miljoni latu. IZM vērtēšanas komisija, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, kā arī darba devēji vienojušies, ka šis finansējums tiks sadalīts Daugavpils Celtnieku profesionālajai vidusskolai, Daugavpils, Liepājas, Rīgas un Ogres Valsts tehnikumiem, Ventspils, Valmieras un Cēsu profesionālajām vidusskolām, kā arī Smiltenes Valsts tehnikumam – profesionālajai vidusskolai. Premjera un ministra ziņāFakts, ka Jelgavas Amatniecības vidusskola, kas ir lielākā profesionālās izglītības iestāde Zemgalē un nopelnījusi Rietumzemgales profesionālās izglītības kompetences centra statusu, nav iekļuvusi atbalstāmo skolu skaitā, bijis nepatīkams pārsteigums gan pašai izglītības iestādei (tā joprojām nav saņēmusi oficiālu informāciju par otrās kārtas projektu konkursa rezultātiem), gan pašvaldībai, gan Lielo pilsētu asociācijai.«Grūti saprast, kas noticis ministrijas vērtēšanas komisijas iekšienē, jo pirms tam darba devēji, kas bija iesaistīti visā šajā procesā, bija ar abām rokām par Jelgavas Amatniecības vidusskolu. Kā šis jautājums tiks atrisināts, patlaban palicis premjera un izglītības ministra ziņā,» cerot uz pozitīvu rezultātu, «Ziņām» teic Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis (ZZS). Ņemot vērā Amatniecības vidusskolas nozīmi Zemgales reģiona kontekstā un «pārāk nestrīdoties», asociācija nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam, lūdzot izskatīt iespēju piešķirt nepieciešamo finansējumu skolas modernizācijai. Pašvaldība piešķīrusi līdzfinansējumuLīdzīgu prasību nosūtījusi Jelgavas pašvaldība, kas jau paspējusi pieņemt lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu 500 tūkstošu latu apmērā. Tā uzskata, ka Amatniecības vidusskolas neiekļaušana atbalstāmo skolu skaitā «nopietni apdraud profesionālās izglītības attīstību reģionā, kas neapšaubāmi ietekmēs profesionālo izglītību arī nacionālajā līmenī.» Jāpiebilst, ka pašvaldība no IZM saņēma piedāvājumu no šā gada 1. septembra pārņemt Jelgavas Amatniecības vidusskolu savā pārziņā. Patlaban skola darbojas IZM pakļautībā. Ceram uz pozitīvu risinājumuJanīna Rudzīte, Jelgavas Amatniecības vidusskolas direktore Mums tas ir pārsteigums, ka skola, kas ir lielākā reģionā, ieguvusi kompetences centra statusu un izveidojusi labu sadarbību ar darba devējiem, tomēr nav iekļuvusi atbalstāmo profesionālās izglītības iestāžu vidū. Tas ir arī pretrunā ar Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kur Jelgava atzīta par nacionālās nozīmes attīstības centru, un profesionālā izglītība tajā spēlē lielu lomu. Gatavojoties šiem ERAF projektu konkursiem, esam ieguldījuši milzīgu darbu. Esam arī gatavi šos līdzekļus apgūt, jo nevienu brīdi nav bijušas šaubas, ka mūs varētu neatbalstīt. Tāpēc ceram uz pozitīvu situācijas risinājumu.
