Jelgavas un Ozolnieku novadu, kā arī vairāku pilsētas skolu jaunāko klašu skolēni no šodienas pie pusdienu maltītes saņems 100 gramu vitamīnu devu – Latvijā audzētus ābolus un burkānus. Projekts «Skolas auglis» Latvijas izglītības iestādēs plānots līdz 26. februārim, un augļi 1. – 6. klašu bērniem tiks ar valsts un ES atbalstu.
Jelgavas 4. vidusskolai augļus piegādājusi SIA «Baltijas pērle» no Aizputes. «Pirmo vedumu saņēmām vakar ap pusdienlaiku, ļoti skaisti āboli – sarkani, vienādi, bez bojājumiem. Izskatās, ka būs arī garšīgi,» iespaidos dalās direktora vietniece Ārija Puriņa. Ābolus sākot ar šodienu bērni varēs notiesāt pēc pusdienu maltītes. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Jelgavas novada lauku attīstības speciāliste Dace Drošprāte stāsta, ka šoruden ābolu raža bijusi zema, tādēļ daudzas programmai pieteiktās skolas vēl nav tikušas pie augļu piegādātājiem. Par laimi, Jelgavas un mūsu novadu skolas to vidū nav.Programmā no Jelgavas puses ar ābolu piedāvājumu iesaistījušās zemnieku saimniecības «Akmentiņi», «Klīves» un «Osīši». Pašas D.Drošprātes ģimenei piederošā zemnieku saimniecība «Akmentiņi» apņēmusies divas reizes nedēļā ābolus vest uz Vilces pamatskolu. «Programma paredz katram bērnam 100 gramu augļu vai dārzeņu, tas nozīmē, ka der tikai āboli, kas sver 100 un vairāk gramu. Mums nav ne tādu šķirošanas iekārtu, ne liela apjoma, lai apgādātu vairākas skolas, tādēļ dodam tikai Vilces skoliņai,» stāsta D.Drošprāte, taču kopumā programmu sauc par atbalstāmu un labu. Viņa rēķina, ka līdz februāra beigām Vilces skolas 75 bērni gatavi notiesāt ap 260 kilogramu ābolu. «Arī zemniekiem tas ir izdevīgi, jo gada aukstajā laikā ar produkcijas realizāciju ir grūti,» viņa atzīst.Lauku atbalsta dienesta Tirgus kopējās organizācijas departamenta direktore Olga Ziņkovska stāsta, ka programmai «Skolas auglis» varējuši pieteikties arī kāpostu, kāļu, kolrābju, lielogu dzērveņu un bumbieru audzētāji, bet pamatā atsaukušies ābolu un daži burkānu audzētāji. Projektā «Skolas auglis» dārzeņu un augļu audzētāji par katru piegādāto porciju saņem 12 santīmu, no kuriem 75 procentus finansē ES, bet pārējo Latvijas valsts.
