Lielplatonē atrodas vienīgā speciālā internātskola Jelgavas rajonā, kas piecu gadu laikā ir izveidojusi lielisku sadarbību ar vietējo zemnieku saimniecību «Vētras».
Lielplatonē atrodas vienīgā speciālā internātskola Jelgavas rajonā, kas piecu gadu laikā ir izveidojusi lielisku sadarbību ar vietējo zemnieku saimniecību «Vētras».
Internātskolā mācās 208 bērni, 44 no viņiem ir bāreņi, un skola ir viņu mājas.
– Mūsu skola no parastas mācību iestādes atšķiras ar audzēkņiem – viņiem ir pedagoģiski medicīniskais slēdziens, kas raksturo garīgo atpalicību. Tāpēc skolotāju darbs ir īpaši smags – bērni jāuzmana 24 stundas diennaktī, – stāsta direktors Agris Eliņš.
Visi cilvēki jau nevar būt vienādi – viens dzīvē ir lielisks domātājs, matemātiķis vai literāts, bet cits labāk prot roku darbu – šuvējs, frizieris, amatnieks vai zemnieks. Lielplatones internātskolas audzēkņi savu nākotni vairāk saista ar fizisku darbu.
– Pēc skolas beigšanas spējīgākie aiziet mācīties uz Zaļenieku arodvidusskolu. Jāatzīst, ka tur par viņiem ir ļoti labas atsauksmes – darbu viņi prot un dara to rūpīgi. Taču, lai līdz tam nonāktu, pamati ir jāieliek jau internātskolā. Mūsu uzdevums ir mācīt jauniešiem darba mīlestību, – skaidro direktors.
Lielisks risinājums tam ir sadarbība ar lielāko vietējo zemnieku saimniecību «Vētras».
– Mūsu audzēkņi praksi strādā saimniecībā, darot piemērotus darbus, kas katram tiek piemeklēts pēc spējām, un tā jaunieši var sevi pilnveidot. Viņi strādā patstāvīgi, un saimnieks ar padarīto ir apmierināts.
Zemnieku saimniecības īpašnieks Ēriks Vētra ir viens no nedaudzajiem lauksaimniekiem, kas nečīkst par grūto situāciju, bet dara.
– Manas saimniecības prioritātes ir trīs – graudkopība, cūkkopība un dārzeņu audzēšana. Ja visu sabalansē, var izdzīvot. Man katram gadalaikam ir savi ienākumi: dārzeņi – pavasarī un vasarā, graudi – rudenī, bet cūkkopība peļņu nes ziemā, – stāsta Ēriks.
Pašlaik ir dārzeņu laiks – pusotra hektāra plašajās siltumnīcās aug tomāti, gurķi, salāti, sīpolloki, kas patērētājus atrod Rīgā.
– Rajona tirgū nav tāda pieprasījuma, lai mēs varētu realizēt savu produkciju, tāpēc skatāmies uz galvaspilsētu. Pagājušajā gadā sāku audzēt arī kāpostus un sarkanās galda bietes, diemžēl tas izrādījās nerentabli, – skaidro Ēriks.
Saimnieks stāsta, ka ir ļoti jūtams, ja kādā no nozarēm sokas sliktāk.
– Pērn sliktie laika apstākļi «nogrieza» graudu ražas, tātad viens posms izjuka. Slikti, bet zemniekam ir jādomā, ko darīt. Kā būs šogad, to rādīs laiks, taču pavasara salnas un iespējamais sausums neko labu nesola. Taču es negrasos mest plinti krūmos. Jābūt tikai stingram mugurkaulam un gribasspēkam, tad jau uz priekšu var tikt, – spriež Ēriks Vētra.
