1919. gada 6. martā pie Airītēm nejaušā apšaudē ar toreizējiem Latvijas armijas sabiedrotajiem – vācu landesvēra bataljonu – kaujās ar sarkano armiju, kas bija okupējusi neatkarīgās Latvijas lielāko daļu, krita pulkvedis O. Kalpaks..
1919. gada 6. martā pie Airītēm nejaušā apšaudē ar toreizējiem Latvijas armijas sabiedrotajiem – vācu landesvēra bataljonu – kaujās ar sarkano armiju, kas bija okupējusi neatkarīgās Latvijas lielāko daļu, krita visu trīs pakāpju Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvedis Oskars Kalpaks, Studentu rotas komandieris kapteinis Nikolajs Grundmanis, virsleitnants Pēteris Krievs un vācu armijas leitnants J.Šrinders. Viņu piemiņas vietu iesvētīja 1922. gada 3. septembrī Valsts prezidents Jānis Čakste. 1950. gadā ļauni spēki to iznīcināja. Trešās atmodas laikā – 1988. gada 11. novembrī, Lāčplēša dienā, – daļēji atjaunoto piemiņas vietu atklāja. Bet pēc gada līdz ar O.Kalpaka pieminekļa iesvētīšanu piemiņas ansamblis ieguva kādreizējo izskatu. Lai godinātu par Latvijas neatkarību kaujā kritušo atceri, katru gadu Airītēs 6. martā notiek svinīga ceremonija, kas aicina dalībniekus no visiem Latvijas novadiem.
Arī šogad, pateicoties Jelgavas Domes gādībai, grupa Spīdolas ģimnāzijas 8.k klases skolēnu skolotājas Ritas Tīrumnieces vadībā devās uz Airītēm. Pirms tikšanās ar brauciena dalībniekiem ar nožēlu noklausījos radio Lojas kundzes atziņas par Latvijas vēstures mācīšanu skolās. Izrādās, jautājums esot pārāk sarežģīts. Lai to noskaidrotu, nepieciešami vairāki gadi. Iesaku viņai un pārējiem, kas baidās vai nevēlas iepazīstināt jaunatni ar traģiskajiem mūsu tautas likteņiem, nākamgad 6. martā ierasties Airītēs.
Brauciena gaitā skolēni iepazinās ar O.Kalpaka darba turpinātāja ģenerāļa Jāņa Baloža muižiņu Līvbērzē, kapteiņa N.Grundmaņa dzimtajām mājām Jaunbērzē, kā arī Otrā pasaules kara kauju un piemiņu vietām.
Necerēti daudz jaunatnes pārstāvju bija ieradušies Zirņu pamatskolā uz Latvijas Jūras spēku orķestra koncertu. Daudzos klausītājus sveica vietējās pašvaldības pārstāvji un bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots. Mūs priecēja latviešu tautas un Raimonda Paula melodijas, militārie marši. Neskaitāmo skolēnu vidū tikos ar savas rotas komandieri Zemessardzes virsleitnantu Jāni Melni, kas šoreiz vadīja Ozolnieku vidusskolēnus. Nacionālo bruņoto spēku Zemgales novada jaunsargu komandieris virsseržants Dzintars Zapelsons un Zemessardzes seržants Ilgars Puškevics bija atveduši jaunsargus no Jelgavas 1., 4. un Kalnciema vidusskolas, Valsts ģimnāzijas un Aizupes pamatskolas. Man bija liels prieks par Jelgavas skolēnu un Zemessardzes 52. bataljona zemessargu aktivitāti, to vēl papildināja vecākais zemessargs Leons Lecis ar informatīvajiem stendiem muzejā Airītēs.
Svinīgajā ceremonijā piemiņas vietā Airītēs viss ceļš bija transporta līdzekļu un dalībnieku pārpildīts. Koncerta laikā pa lielās zāles logiem varējām vērot puteni, bet tobrīd mums uzsmaidīja saule. Spīdoliešiem, kas gāja kolonnā ar Latvijas karogu priekšgalā, izdevās nostāties tieši pretī O.Kalpaka piemineklim. Bez liekām runām noritēja daudzo vainagu nolikšana, pēc tam – svētbrīdis, bruņoto spēku komandiera un vietējo pašvaldības pārstāvju uzrunas, mūsu tautas lūgšana. Noslēgumā ziediem greznojām piemiņas zīmes. Studentu korporāciju “Lettonia”, “Selonija” un “Lettgallia” delegācijas karogiem, ziediem godināja Studentu rotas komandiera piemiņu. Sarīkojumā bija ieradušies gandrīz visi mūsu bruņoto spēku augstākie virsnieki – Gaisa spēku komandieris pulkvedis Juris Maklakovs, Zemessardzes komandieris pulkvežleitnants Juris Bezzubovs un citi. Sildījāmies, dzerot no karavīru termosiem lieto tēju un ēdot līdzpaņemtos cepumus un ābolus.
Iespaidu bagāti devāmies atceļā. Vērojām, kā puteņo. Sniega pārslas mūs gan vairs nesaldēja, jo Alekseja Molčanova vadītajā autobusiņā jutāmies kā mājās.
