«Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama» – šī daina pavada mūsu tautu likteņa griežos.
«Liku bēdu zem akmeņa, pāri gāju dziedādama» – šī daina pavada mūsu tautu likteņa griežos. Mēs dziedam svētkos un ikdienā, vienatnē un kopā ar bērniem. Dziesma droši piesaka savu vietu arī modernajā pasaulē. Un nevis kā pagātnes relikvija, bet kā tautas gara apliecinājums, ar gēniem pārmantots, no paaudzes paaudzē nodots arhetips.
Dziesmu svētku tradīcijas raksturīgas tikai trim Baltijas valstīm. Nekur citur pasaulē nesanāk kopā tūkstošiem koristu, dejotāju un mūziķu, lai vienā elpā un ritmā paustu savus pārdzīvojumus, sapņus un ilgas, lai izjustu savas tautas spēku.
Zīmīgi, ka jauno tūkstošgadi ar dziesmu un deju svētkiem ieskandinās tieši skolēni. Svētku norises no 26. jūnija līdz 2. jūlijam ir rūpīgi izplānotas un solās būt sevišķi grandiozas. Darbu pie repertuāra jau uzsākuši režisori, scenogrāfi, virsdiriģenti, virsvadītāji un pedagogi. Svētkiem gatavojas 52 tūkstoši skolēnu. Diemžēl Rīga spēj uzņemt tikai 30 tūkstošu, tādēļ februārī, martā, aprīlī un maijā notiek rajonu skates koristiem, deju kolektīviem, pūtēju orķestriem, lai izvirzītu labākos.
Koncerti norisināsies ne tikai Mežaparka Lielajā estrādē un «Daugavas» stadionā, bet arī Dailes un Nacionālajā teātrī, Rīgas Kongresu namā, Brīvdabas muzejā un pilsētas parkos. Vēl bez dziedātājiem, dejotājiem un orķestrantiem tajos piedalīsies arī lietišķās un vizuālās mākslas pārstāvji, kuru darbus varēsim aplūkot Rīgas Skolēnu pilī un Kongresu namā. Bāreņu namos un internātskolās, kuru bērni veselības dēļ nevarēs piedalīties svētkos, norisināsies labdarības koncerti.
Šovasar Jūrmalā notiek starptautiskais Baltijas valstu jaunatnes festivāls. Tā dalībnieki būs dziesmu un deju svētku viesi.
Svētku atklāšana norisināsies 28. jūnijā vēlu vakarā Daugavmalā ar krāšņu uguņošanu. Dalībniekus uzrunās mūsu prezidente un svētku patronese Vaira Vīķe-Freiberga, ministru prezidents un svētku Rīcības komitejas priekšsēdētājs Andris Šķēle, mākslinieciskās padomes priekšsēdētājs Raimonds Pauls un citas sabiedrībā pazīstamas personas. Bet 2. jūlijā rītā sāksies lielais, lepnais svētku gājiens. Noslēguma koncerts, paredzēti arī krāšņi vizuālie efekti, norisināsies 2. jūlijā Mežaparka Lielajā estrādē.
Valdība svētku rīkošanai piešķīrusi 320 tūkstošus latus, taču tā ir tikai aptuveni trešā daļa no nepieciešamajiem līdzekļiem. Lai svētki norisinātos veiksmīgi, daudz darba un līdzekļu jāiegulda pašvaldībām. Viena dalībnieka izmitināšana Rīgā tām izmaksās Ls 0,25 diennaktī (daļu no šiem izdevumiem sedz arī valsts), ēdināšana – Ls 2 dienā. Pašvaldības gādās par transportu uz Rīgu un daļēji apmaksās bērnu uzturēšanas izdevumus. Aptuveni 30 tūkstoši dalībnieku tiks izmitināti Rīgas skolās. Valsts institūcijas sadarbībā ar Rīgas Domi svētku dalībniekiem nodrošinās bezmaksas sabiedrisko transportu, kā arī apdrošināšanu.
Esam pateicīgi visiem, kuri vēlas sagādāt svētku prieku mūsu bērniem. Jo tieši viņi, izkopjot kultūras vērtības, mūsu novadu un tautas tradīcijas iznesīs Eiropas un pasaules kultūrā.
Vēlu veiksmi, un uz tikšanos Rīgā!
Ringolds Beinarovičs,
Latvijas Skolu jaunatnes VIII dziesmu un deju svētku izpilddirektors, Izglītības un
zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra direktors
