Pavisam nesen mūsu rajonu, pilsētu un visu Latviju pāršalca ziņa par audzēkņu un darbinieku masveida saindēšanos Staļģenes pamatskolā.
Pavisam nesen mūsu rajonu, pilsētu un visu Latviju pāršalca ziņa par audzēkņu un darbinieku masveida saindēšanos Staļģenes pamatskolā. Pirms vairākiem gadiem Skolu valdē bija speciāls darbinieks – mediķis, kas raudzījās, lai skolās no medicīniskā viedokļa bērni netiktu pakļauti riskam saslimt. Nu jau labu laiku šī štata vieta ir likvidēta. Līdz šim gadam ēdināšanas uzņēmumu kontrole bija Valsts sanitārās inspekcijas funkcija, bet no 1. janvāra to sāka pārtikas un veterinārais dienests. Kāda ir situācija skolu ēdināšanas uzņēmumos, cik daudz tā ir atkarīga no skolas, uzņēmuma vai vienkāršām likumsakarībām, to «Ziņas» mēģināja noskaidrot intervijā ar atbildīgajām iestādēm.
Līdz pagājušā gada nogalei Valsts sanitārā inspekcija bija tā institūcija, kas kontrolēja higiēnas noteikumu ievērošanu pārtikas apritē. Tās funkcijas bija arī skolu ēdnīcu uzraudzība – inspektori skolas apmeklē vismaz divas reizes gadā. Par nopietniem pārkāpumiem sodītas trīs izglītības iestādes, bet mazāk nozīmīgas nepilnības bijušas vairākās skolās.
Sanitārās inspekcijas Jelgavas nodaļas vadītāja Airisa Lapiņa stāsta, ka visvairāk ēdnīcas grēko tieši paškontrolē: «Firmai, kas nodarbojas ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem, obligāti jābūt pasākumu un darbību kompleksam, kas nodrošina labus darba apstākļus. Tomēr jāatzīst, ka firmām ir pārāk maz informācijas par šiem jautājumiem un bieži paškontroles sistēma ir nepilnīga vai arī tā ir labi izstrādāta, taču netiek pienācīgi realizēta.»
Viens no kontroles kritiskajiem punktiem ir aukstumiekārtas un to pastāvīgas temperatūras uzturēšana. Līdzīgi šādi kritiskie punkti ir visā darbības procesā no pārtikas saņemšanas līdz gatavas produkcijas izstrādei. Nepilnīgi mēdz būt izstrādāta arī dokumentācija, kas nosaka, par ko katrs darbinieks ir atbildīgs. Tāpat uzņēmumos ne vienmēr ir mazgāšanas un dezinfekcijas plāni, cik bieži, ar kādiem līdzekļiem, kas un ko tīra, vai arī plāns ir, tomēr tas netiek regulāri pildīts.
A.Lapiņa atzīst, ka noteicošs faktors ir arī nauda: «Tās trūkums nosaka virkni pārkāpumu. Remontdarbi vienmēr ir bijuši aktuāli skolu ēdnīcās, un tajos jāiegulda pietiekami daudz līdzekļu, ko ne vienmēr skolas var atļauties. Tāpēc varam novērot, ka rudenī, kad vasaras brīvlaikā katra skola ir centusies sevi «uzfrišināt», situācija ir labāka, bet pavasarī jau lielākajā daļā ēdnīcu var saskatīt dažādus trūkumiņus. Tāpat ir ar ventilācijas sistēmu – tā jau it kā ir, bet ne vienmēr nevainojami darbojas. Daudzviet trūkst arī aukstumiekārtu, un tā tiek pārkāpti produktu uzglabāšanas noteikumi, kas paredz, ka ledusskapī vienlaikus nevar glabāt pusfabrikātus un gatavus produktus. Šis trūkums biežāk novērojams lauku skolās.»
Skolu ēdnīcās arī grēko, tehnoloģiskajā procesā neievērojot plūsmas principu, – gatavojot ēdienu, pusfabrikāti nedrīkst saskarties ar gatavo produkciju, telpā galdiem ir jābūt izvietotiem tā, lai to varētu nodrošināt. Tomēr, kā atzīst A.Lapiņa, vairums lauku skolu ir celtas sen un to telpās ievērot šo principu ir praktiski neiespējami. Taču šādā situācijā ir ļoti svarīgi pastiprināt mazgāšanu un dezinfekciju.
Lielākajā daļā pilsētas un rajona skolu ar ēdināšanas pakalpojumiem nodarbojas firmas. Taču A.Lapiņa uzskata, ka tieši tajās retajās izglītības iestādēs, kur par ēdināšanu vēl rūpējas pati skola, tas notiek ar lielāku atbildības izjūtu: «Firmas visbiežāk domā, kā iegūt lielāku peļņu.»
Šo faktu apstiprina arī inspekcijas uzliktie sodi pagājušajā gadā – visās trijās sodītajās skolās ēdināšanu nodrošina firmas. Salgales pamatskolas individuālajam uzņēmumam «Pārstrauti» sods uzlikts par mazgāšanas un tīrīšanas režīma neievērošanu, ko inspektori novēroja kontroles brīdī. Jelgavas 4. vidusskolas ēdināšanas firmai «Bodrovs» sods ticis par to, ka nebija ievēroti pārtikas derīguma termiņi, – produkti bija piegādāti bez nepieciešamās dokumentācijas. Savukārt Jelgavas 5. vidusskolā SIA «Nadīna Plus» sodu saņēma par mazgāšanas un dezinfekcijas noteikumu pārkāpumiem.
Visbeidzot A.Lapiņa tomēr atzīst, ka kopš 1997. gada, kad sanitārā inspekcija sāka kontrolēt ēstuves, Staļģenes skolas gadījums bija pirmais, kad konstatēta saindēšanās, līdz tam nebija saņemts neviens ziņojums par masveida saslimšanu.
