Šajā mācību gadā Jelgavā zinības apguvuši 962, Jelgavas novadā – 866, bet Ozolnieku novadā – 258 citu pašvaldību bērni.
Saņemtā informācija liecina, ka savstarpējā norēķinu sistēma par izglītības pakalpojumiem mūsu pašvaldībām ir izdevīga – no tuvākiem un tālākiem kaimiņiem tās saņem ievērojami vairāk, nekā samaksā pašas.
No Ventspils līdz Daugavpilij
Jelgavas novada izglītības iestādēs skolojušies 866 bērni no 62 pašvaldībām, no janvāra līdz aprīļa beigām pašvaldības «maciņā» atstājot 186,49 tūkstošus eiro. Savukārt pats novads par 766 audzēkņu izglītošanu 33 pašvaldībām samaksājis 174,3 tūkstošus eiro.
Jelgava 2016. gadā uzturēšanas izdevumus par saviem skolēniem segusi 39 pašvaldībās, uz to kontiem aizskaitot 258,4 tūkstošus eiro, bet pati no 53 pašvaldībām saņēmusi 288,3 tūkstošus. Pagājušajā gadā 58 kaimiņi pašvaldības kasi papildinājuši par 635 tūkstošiem eiro, bet Jelgavas pašvaldība 52 vietējām varām savstarpējos norēķinos aizskaitīja 605 tūkstošus eiro.
Ozolnieku novada pašvaldība no janvāra līdz aprīlim savstarpējos norēķinos par 258 bērnu (tajā skaitā pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu) izglītošanu savās skolās un bērnudārzos saņēmusi 102,2 tūkstošus eiro, bet citām pašvaldībām par 462 savējo skološanu atvēlējusi teju 94 tūkstošus. Visvairāk (73,3 tūkstošus eiro) Ozolniekiem samaksājusi Jelgavas pilsēta. Maksātāju sarakstā bez Jelgavas novada ir arī Olaines, Rīgas, Rundāles, Sējas, Ventspils, Kuldīgas, Ķekavas, Dobeles, Cēsu, Bauskas, Auces, Talsu, Aknīstes, Iecavas, Jaunjelgavas un citas pašvaldības. Savukārt paši Ozolnieki Jelgavai aizskaitījuši 57,2 tūkstošus eiro, kā arī maksājuši vēl 17 pašvaldībām, kuru vidū ir arī Daugavpils, Tukums un Ogre.
Visdārgākā – reorganizētā Glūdas filiāle
Metodika un kārtība, kā tiek rēķināta maksa par viena skolēna uzturēšanu vispārizglītojošās skolās, atrodama Ministru kabineta noteikumos. Formulā tiek iekļauts skolēnu skaits, pedagogu un darbinieku atalgojums, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, grāmatu un žurnālu iegāde, bibliotēkas fonds, materiāli, energoresursi, dažādi pakalpojumi un citi faktori.
Tā pagājušajā mācību gadā «visdārgākā» izrādījās Svētes pamatskolas Glūdas filiāle, kur viena audzēkņa izglītošana mēnesī izmaksāja vairāk nekā 344 eiro. «Ziņas» jau rakstīja, ka skolēnu nelielā skaita dēļ (pamatizglītību divās apvienotajās klasēs tur apguva 14 bērnu) Jelgavas novada pašvaldība lēmusi par Glūdas filiāles reorganizēšanu, apturot pamatizglītības programmu, bet sākumskolas grupas pievienojot Glūdas pagasta bērnudārzam «Taurenītis».
Savukārt «lētākā» mācīšanās bijusi Jelgavas novada neklātienes izglītības programmās, kur skolas uzturēšanas izmaksas vienam skolēnam bijušas no 11,93 eiro (Staļģenes vidusskola) līdz 40,90 eiro (Elejas vidusskolas neklātienes mācību programma).
Viktors Valainis, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors
Nepieciešami grozījumi
Pašvaldības savstarpējos norēķinus izglītībā veic par izglītojamajiem, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības, sākumskolas, pamatskolas, vidusskolas un vakara (maiņu) vidusskolas. Aktuāls ir jautājums par savstarpējiem norēķiniem interešu un profesionālajā izglītībā, ja skolas dibinātāja ir pašvaldība. Uzskatām, ka Ministru kabineta noteikumos jāveic grozījumi, lai nodrošinātu jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanu – pašvaldībām būs jāveic samaksa par pašvaldību internātpamatskolu un speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Šīs izmaiņas nepieciešamas 2017. gadā.
