Martā nogalē Teteles pamatskolā, atsaucoties mācību pārzines Sarmītes Majavskas aicinājumam, ieradās bijušie leģionāri Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona zemessargi Leons Lecis un šā raksta autors.
Martā nogalē Teteles pamatskolā, atsaucoties mācību pārzines Sarmītes Majavskas aicinājumam, ieradās bijušie leģionāri Zemessardzes 52. Jelgavas bataljona zemessargi Leons Lecis un šā raksta autors, Latvijas Virsnieku interešu kluba Kara vēstures grupas Jelgavas nodaļas vadītājs Teteles pamatskolas absolvents Raimonds Valters, lai dalītos atmiņās un stāstītu par traģiskajiem notikumiem Latvijā Otrā pasaules kara laikā.
Ar lielu interesi apskatījām latviešu leģionāru cīņām veltītos materiālus, kas izvietoti stendos skolas vestibilā.
Pirmajā tikšanās stundā mūs uzklausīja 1. – 4. klašu skolēni, kas vēl maz zina par vēstures notikumiem. Pēc pārtraukuma tikāmies ar vecākajām klasēm, kuru interese bija ievērojami lielāka.
Galvenās tēmas bija trīs padomju terora viļņi. Sākot ar 1937. – 1938. gada notikumiem, Baigo gadu un to sekām, ko papildināja fotogrāfijas un grāmata “Baigais gads”. Centāmies radīt izpratni, kādēļ Latvijā vāciešus sagaidīja kā atbrīvotājus, kādēļ kara sākumā tūkstošiem sarkanās armijas karavīru padevās gūstā, katrs divdesmitais gūsteknis uzvilka vācu formu, bet 1944. gada vasarā ap 250 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pameta visu un devās bēgļu gaitās. Tās bija bailes no padomju varas, komunisma, pret kuru līdztekus latviešu leģionāriem Austrumu frontē cīnījās arī vairāki simti tūkstošu Eiropas valstu antikomunistu, iekļaujoties vācu ieroču SS karaspēkā, kuru sabiedrotie neatzina par noziedzīgu organizāciju, atļaujot bijušajiem leģionāriem apsargāt vācu fašisma ideologus Nirnbergas prāvā. Protams, uzsvērām arī vācu fašisma noziegumus Latvijā un Jelgavas apkārtnē, tā arī bija okupācijas vara Latvijā.
Lielu interesi izraisīja L.Leča atvestie eksponāti par valsts neatkarības gadiem, R.Valtera demonstrētie leģionāru ieroči un formas tērpi. Noslēgumā iepazināmies ar skolas muzeju “Laiki un likteņi”, kur parādīta skolas, Otrā pasaules kara un pagasta vēsture, skolas absolventi, izcilie cilvēki. Jāpiemin arī LKOK dienas atzīmēšanas tradīcija pie divu novadnieku atdusas vietām Teteles kapsētā. Mūsu tikšanos atzinīgi novērtēja Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs.