Nodarbinātības valsts aģentūra septembra beigās pateicās tiem Zemgales darba devējiem, kuri vasarā skolēniem nodrošināja subsidētās darba vietas un par kuriem audzēkņi pauduši labus vārdus.
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) septembra beigās pateicās tiem Zemgales darba devējiem, kuri vasarā skolēniem nodrošināja subsidētās darba vietas un par kuriem audzēkņi pauduši labus vārdus.
Pateicības saņēma 15 darba devēju. No Jelgavas un rajona atzinība izteikta Jaunsvirlaukas pagasta priekšsēdētājai Intai Savickai, Kalnciema Domes priekšsēdētajai Aijai Tračumai un SIA “Alis” rīkotājdirektoram Aivaram Šembelam. Viņiem uzdāvināja galda pulksteņus ar uzrakstu “Darba devējs, pie kura vēlos atgriezties”. Atzinību saņēma arī darba vadītāji un skolēni.
Visiem nevarēja nodrošināt darbu
Akcijā “Darba devējs, pie kura vēlos atgriezties” NVA saņēma 106 vēstules. Tajās, kā informē NVA sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Daine, skolēni, kas šovasar brīvlaikā legāli strādāja, pauduši labus vārdus par darba devējiem. Čaklākie bijuši vidzemnieki – no viņiem saņemtas 28 vēstules. No Kurzemes un Zemgales – attiecīgi 16 un 19, bet no Latgales un Rīgas reģiona – 21 un 22 vēstules.
Latvijā NVA subsidētajās darbavietās šovasar strādāja 9228 skolēni vecumā no 15 līdz 18 gadiem. Tomēr visiem strādāt gribētājiem darba vietas nodrošināt nebija iespējams – bija reģistrējušies 15 920 skolēnu, savukārt 1149, kas saņēma norīkojumu, darbā neieradās. Zemgalē subsidētajās darba vietās vasaras brīvlaikā strādāja 1274 audzēkņi. Jelgavā un rajonā – 233, lai gan darbam vasarā bija pieteikušies krietni vairāk – 496 jaunieši.
Lielākā daļa (38 procenti) audzēkņu strādājuši tirdzniecībā. Piektā daļa – pašvaldībās un pašvaldību uzņēmumos, 12 procentu skolēnu – apstrādes rūpniecībā, desmitā daļa – lauksaimniecībā. Divi līdz četri procenti audzēkņu bijuši nodarbināti pakalpojumu nozarē, viesnīcu un restorānu jomā, veselības un sociālās aprūpes, kā arī citās jomās. Projektā bija iesaistīti 753 darba devēji. Visvairāk skolēnu nodarbināja SIA “VP Market”, a/s “Drogas”, SIA “Rimi Latvija” un citi, – liecina NVA apkopotie dati. Skolēni galvenokārt veikuši dažādus palīgdarbus. Projekts ļāvis viņiem gūt pirmo darba pieredzi un iepazīties ar juridisko formalitāšu kārtošanu. Savukārt darba devējiem vasarā tika atvieglota personāla meklēšana atvaļinājuma laikā, – vērtē NVA.
NVA projekta koordinatore Faina Lomanova pozitīvi vērtē to, ka šogad daudz darba vietu nodrošinājušas pašvaldības un to uzņēmumi, jo viens no pašvaldību uzdevumiem ir rūpēties, lai skolēniem vasarā būtu ko darīt. Īpaši daudz darba vietu piedāvājušas Jēkabpils, Madonas, Valmieras pilsētu pašvaldības, Irlavas, Gudenieku pagasts un citas pašvaldības. NVA plāno, ka arī turpmāk vasarās skolēniem tiks nodrošināta iespēja strādāt subsidētajās darba vietās.
NVA Jelgavas filiāles nodarbinātības aģente Jūlija Lovkova stāsta, ka noslēgumā aizpildītajās anketās skolēni pauduši apmierinātību ar darbu, kritiskas piezīmes neesot bijušas. Liela daļa audzēkņu gan izteikušies, ka viņi vasarā gribētu strādāt ilgāk – vismaz divus mēnešus.
Bērni kalpo kā lētais darbaspēks
“Ziņas” pēc aicinājuma darīt zināmus NVA darba devējus, pie kuriem skolēni vēlētos strādāt arī turpmāk, saņēmušas dažas skolēnu vecāku atsauksmes. Kāda vidusskolas izlaiduma klases audzēkņa mamma atzina, ka skolēnu vasaras darba projektam ir arī savi mīnusi. Viņas dēls brīvlaikā ar tirdzniecību un noliktavu saimniecību saistītā uzņēmumā oficiāli strādājis jau otro gadu. Pagājušajā vasarā jaunietis mēnesī nopelnījis vairāk nekā 160 latu. Šovasar darba devējs pieteicies NVA projektā, taču par to pašu darbu dēls mēnesī saņēmis tikai nedaudz virs 60 latiem. Darba devējam tas, protams, bija izdevīgi, bet zēns par tik krasu algas atšķirību jutās briesmīgi, – atzīst māte.
Starpība darba samaksā atklāj, ka konkrētajā darbā noliktavā pastāv noteikts atalgojuma līmenis. Savukārt projekts ļauj darba devējam skolēnus izmantot kā lēto darbaspēku un maksāt tikai līgumā paredzēto summu, lai gan septiņpadsmit astoņpadsmit gadu veci puiši strādā tāpat kā pastāvīgie darbinieki.
Būdama informēta par projekta nosacījumiem, vidusskolēna māte vērsusies pie darba devēja un taujājusi, kāpēc nav izmantota iespēja piešķirt bērniem piemaksu. Darbiniece sacījusi, ka viņai par šo iespēju nekas nav zināms. Māte atzina, ka vērsties pie darba devēja ir naivi – kurš gan būs tāds muļķis un piešķirs piemaksas, ja pastāv iespēja maksāt tikai noteikto minimumu un ietaupīt līdzekļus. Tas nekas, ka pēdējo klašu audzēkņi ir pietiekami atbildīgi un strādā ne sliktāk par pastāvīgajiem darbiniekiem. Viņai radies iespaids, ka darba devējs iesaistīšanos projektā atzinis par izdevīgu un arī turpmāk izmantos līdzīgu taktiku. Pēc lasītājas domām, NVA nākamajās vasarās šādus un līdzīgus signālus vajadzētu ņemt vērā un censties, lai projekta nosacījumi nekropļotu atalgojuma sistēmu un principus. “Protams, tas nav vienkārši, bērni ir dažādi, atšķirīgas ir arī jomas, kurās viņi strādā. Tomēr projekts valstī tiek realizēts tikai otro gadu, tāpēc atbildīgajiem darbiniekiem ir visas iespējas to pilnveidot,” viņa saka.
Aģentūra neatbilstības nesaskata
“Ziņu” aptaujātie NVA pārstāvji pauda viedokli, ka minētā situācija nav saistīta ar projektu. J.Lovkova no NVA filiāles norādīja, ka līgumā ar darba devējiem iekļauts punkts, kas ļauj skolēniem piemaksāt papildus, ja pienākumi veikti labi. I.Daine stāstīja, ka saņemtajās vēstulēs par darba devējiem teikti tikai labi vārdi. Savukārt mātes teiktajam ar NVA neesot nekāda sakara, jo projekta nosacījumus darba devējs izpildījis, bet papildu darba samaksa nav NVA kompetencē. Māte varot vērsties Valsts darba inspekcijā. Arī NVA skolēnu nodarbinātības projekta vadītāja F.Lomanova komentēja, ka darba devēja rīcība ir likumīga un aģentūrai nav pamata tam kaut ko pārmest. Proti, projektā iesaistītajiem skolēniem ir jānodrošina minimālā alga. Pusi no šīs summas sedz valsts, otru pusi – darba devējs. Viņš arī veic sociālos maksājumus.
Norādi uz projekta nosacījumu turpmāko pilnveidi NVA pārstāvji vai nu nesadzirdēja, vai izlikās nedzirdam.
