«Astronomijai vairāk pievērsos, kad uzzināju par senās Jelgavas vārdā nosaukto mazo planētu Mitau. Noskaidroju, ka Jelgavā bijuši izcili zinātnieki, kas izdarījuši būtiskus atklājumus. Piemēram, vācu matemātiķis Beitlers, kurš nodibināja Baltijā pirmo observatoriju,» sava zinātniski pētnieciskā darba (ZPD) tēmu ieskicē Jelgavas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolniece Laura Lasmane. Viņas pētījums ir viens no 43 labākajiem, kas no pilsētas izvirzīti dalībai Zemgales reģiona konferencē.
«Zinātniskie atklājumi Jelgavas observatorijā» – tā Laura nosaukusi savu Jelgavas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē teicami aizstāvēto pētījumu, daudziem liekot nobrīnīties, kas tā par Jelgavas observatoriju un atklājumiem. Izrādās, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece ieskatījusies vairāk nekā 200 gadu senā pagātnē, kad «Academia Petrina» matemātikas profesors Vilhelms Gotlībs Fridrihs Beitlers (1775 – 1811) mācību iestādes tornītī sāka veikt savus astronomiskos pētījumus. Nākamā observatorija Baltijā izveidota tikai pēc aptuveni 30 gadiem Tartu.
Palīdz Vēstures un mākslas muzejs
«Observatorijā Beitlers mērīja Jelgavas ģeogrāfiskās koordinātas, kas tiem laikiem bija ļoti būtisks sasniegums. Tērbatas universitātes astronoms Strūve, kas slavens ar savu ģeodēzisko loku, to veica vairākus gadu desmitus vēlāk. Starp citu, pētījuma laikā arī es centos noteikt Jelgavas koordinātas, izmantojot mobilo tālruni. Atšķirība bija aptuveni septiņi metri. Tas ir salīdzinoši maz, kas ļauj secināt, ka tajā laikā ģeogrāfiskās koordinātas tika noteiktas visai precīzi,» aizrautīgi stāsta skolniece, atklājot, ka pētījums viņu mudinājis vēl vairāk pievērsties astronomijai. Laura tajā ieguldījusi pamatīgu darbu. Lai noskaidrotu pēc iespējas vairāk par Baltijā pirmās observatorijas darbību, viņa cieši sadarbojusies ar «Academia Petrina» vēsturisko pēcteci Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju, kas glabā liecības par tā laika zinātnisko darbību. Īpašu paldies skolniece velta galvenajam krājuma glabātājam un pētījuma konsultantam Aldim Barševskim, kurš līdzējis ar vēsturiskajiem faktiem un tulkojumiem no vācu valodas. «Jelgavas observatorija tika likvidēta 1919. gadā. Kopš tā laika nekas ievērojams šajā ziņā mūsu pilsētā vairs nav noticis,» ar nožēlu secina Laura.
Virza skolotāja entuziasms
«Noteikti jāatzīmē, ka šogad aprit simts gadu, kad Latvijā tika atklāta vienīgā komēta. To paveica jelgavnieks Vladimirs Zlatinskis,» Lauras skolotāja Baiba Daģe sauc vēl vienu spīdekli astronomijas zinātnes debesīs, klusi cerot, ka jelgavnieki nākotnē varētu lepoties vēl ar kādu vārdu. Tomēr, lai tam radītu labvēlīgus apstākļus, būtu nepieciešama atsevišķa astronomijas mācību stunda. Patlaban tas balstās vien uz skolotāju entuziasmu. «Pasniedzu fiziku, bet, tā kā ļoti interesējos par astronomiju, apskatām arī šos jautājumus. Jauniešus tas interesē,» novērojusi pedagoģe, kas iesaistījusies Latvijas Astronomijas biedrībā un aicina visus interesentus katra mēneša pirmajā trešdienā doties uz bezmaksas lekcijām Latvijas Universitātē. To, ka astronomijas jautājumi ir saistoši arī plašākai sabiedrībai, apliecina, piemēram, Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēnu uzstādītais teleskops pirms vairākiem gadiem Hercoga Jēkaba laukumā. Kaut bijis vairāk nekā desmit grādu liels sals, aptuveni simts cilvēku stāvējuši rindā, lai palūkotos zvaigznēs. Šo iespēju bieži izmanto paši skolēni klases vakaros skolas tornītī, min skolotāja. Tomēr nepieciešamas mērķtiecīgākas darbības, lai mudinātu audzēkņus pievērsties pētnieciskajiem darbiem astronomijā. Šogad ZPD pilsētas konferencē konkurēja tikai divi darbi (Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolniece Laura Graudumniece aizstāvēja «Izdzīvošanas iespējas un alternatīvas pēc Saules izzušanas»), un īpaši vairāk nav bijis arī citus gadus. Piemēram, no 2005. līdz 2013. gadam konferencē piedalījušies tikai četri pētījumi astronomijā. Visus, izņemot vienu, izstrādājuši Jelgavas Valsts ģimnāzijas skolēni.
Jāpiebilst, ka 17. Jelgavas pilsētas skolēnu ZPD konferencē visvairāk darbu (29) tika iesniegti Humanitāro zinātņu cikla sekcijā. Dabaszinātņu sekcijā aizstāvēti 27 pētījumi, taču tikai viens informātikā, divi ķīmijā un pa trim fizikā, matemātikā un inženierzinātnēs. ◆
